Vēlēšanu un kongresu gads
Vēstures pieredze rāda: katras vēlēšanas nes zināmas pārmaiņas. Bet gadās arī tā, ka lielas pārmaiņas noved pie daudzām jaunām vēlēšanām. Mēģinot distancēties no gaidāmās reformas un šī gada politiskajām kaislībām, atskatīsimies uz vairāk nekā 100 gadu senu pagātni – gadu pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas, kā to atspoguļo Valmieras muzeja krājuma liecības.
1917. gadā Vidzemē notika dažāda līmeņa vēlēšanas: pilsētu domju, Vidzemes Zemes padomes un apriņķu zemes padomju. Kopumā visās minētajās vēlēšanās Vidzemē togad uzvarēja lielinieki, kuri, slēpjoties aiz sociāldemokrātu vārda (tobrīd partijas oficiālais nosaukums bija Latvijas Sociāldemokrātija), veica strauju popularitātes izrāvienu. Oponenti neprotestēja, tādēļ tiek uzskatīts, ka 1917. gada vēlēšanas kopumā bija godīgas. Arī Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas, kas notika jau pēc Oktobra revolūcijas 25. (12.) novembrī, bija lieliniekiem veiksmīgas. Vidzemes daļā viņi ieguva 72% (97781) balsis, pārliecinošāko rezultātu visos apgabalos.
«Brīvības pavasaris»
Pēc tam, kad Februāra revolūcija satricināja Krieviju, sākās politisko partiju legalizēšana. Lielinieku nelegālās darbības gadi bija devuši lielu pieredzi, tādēļ popularitāte iedzīvotāju vidū auga. Latvijā lielinieki, faktiski atrodoties sociāldemokrātu partijas rindās, sāka pretendēt uz politisko varu.
1917. gada 1. maijs Valmierā. Skats uz Gaujas tiltu un Pārgauju. Foto no Valmieras muzeja krājuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv