Iespēju būs vairāk

«Liesmā» lasītājus jau informējām, ka Valmieras novada pašvaldībai tiek izstrādāts administratīvās struktūras projekts un ka šis darbs notiks trijos posmos, no kuriem pirmajā paredzēts apkopot un analizēt informāciju par apvienojamo pašvaldību iestāžu, struktūrvienību, kapitālsabiedrību, biedrību un nodibinājumu turpmākās darbības modeli. Kā ar šo uzdevumu veicies?

Pirmā pie tā ķērusies topošā novada finanšu komisija, kurā piedalās visu esošo novadu domju priekšsēdētāji. Kopīgi skatāmies, ko nosaka likums, kas savstarpēji izrunājams. Izveidota vadības grupa, kurā strādā visi astoņi izpilddirektori, kā arī piesaistītais eksperts – Vidzemes Augstskola, kura vāc kopā visu informāciju. Protams, neiztiekam bez izaicinājumiem, jo esam dažādi gan darba organizēšanas, gan grāmatvedības programmatūras izmantošanas ziņā. Likums noteicis, ka pašvaldībai tai uzliktās funkcijas jāpilda, bet drīkst lietot dažādus instrumentus. Nu mums tas viss jāsaliek kopā. Pie tam noteikts, ka visi budžeti jāapvieno mēneša laikā. Tas nebūs viegli.

Finansisti jau pārrunājuši, kā vienādi veidot kontu plānus, jāvienojas arī par kopīgu programmu, kas saistīts ar izmaksām. Daļu izdevumu varēs segt no valsts līdzekļiem – atkarībā no tā, cik pašvaldības apvienojas, tiks piešķirts speciālais finansējums, un pie šīs naudas tiksim tikai pēc apvienošanās. Ņemot vērā, ka nākamgad visām pašvaldībām budžets samazināsies, neviens īsti nav gatavs procesā investēt. No valsts puses dalība tajā varētu būt daudz labāka. Loģiski būtu, ja jau tagad daudzas lietas tiktu vienādotas. Valmiera kā topošajā novadā lielākā pašvaldība ir saņēmusi VARAM dotāciju pārvaldes modeļa izstrādei. Pašlaik pie tā strādājam, savā ziņā vispārējas norādes no ministrijas puses ir, bet, kāds būs jaunais pārvaldes modelis, lems jau jaunievēlētie deputāti pirmajā domes sēdē, kurā jaunā struktūra būs arī jāapstiprina. Tāpat ātrā tempā jāatrisina visi cilvēkresursu jautājumi. Pieļauju, ka pirmais mēnesis būs ļoti saspringts.

Vai visi esošie novadi jau samierinājušies ar nenovēršamo – apvienošanos ar Valmieru?

Par to lai katrs pats izsakās, bet šobrīd strādājam ļoti koleģiāli, visi aktīvi darbojas, vajadzīgā informācija tiek sniegta. Protams, redzējums nekad nebūs vienāds, tas ir tikai normāli. Politika arī visam iet līdzi, bez tās neiztiksim, jo vēlēšanas ir politiska lieta. Katram politiskajam spēkam ir savs redzējums, kā visam jāizskatās, bet tas mūsu valstī ir normāls demokrātisks process.

Vai atklājas vēl kādas dažādības pašvaldību darba organizācijā?

Jā, piemēram, komunālajā saimniecībā. Pašvaldībās ir gan kapitālsabiedrības, gan aģentūras, nodaļas. Arī šajā jomā būs diezgan sarežģīti risinājumi, jo kaut kādā veidā tiks ietekmēti pakalpojumu tarifi. Tas atkal ir politisks jautājums – vai tarifi turpmāk visur būs vienādi. Tāpat, paskatoties, piemēram, izglītības lauciņā. Skolēnu skaits Valmierā ir nedaudz virs četriem tūkstošiem, pārējā novada teritorijā – divi tūkstoši. Tātad trešdaļa skolēnu pienāks klāt, bet novados kopā skolu ir daudz vairāk nekā Valmierā. Lai gan kā latvieši viensētnieki katrs skatāmies uz savu sētu, tomēr, ja visu teritoriju spēsim pārvaldīt ar vienu skatienu, tajā redzu vairāk ieguvumu, esmu pārliecināts, ka varēsim daudz labāk lietas sakārtot. Piemēram, tagad skolās katrs cīnās, kā pie sevis pārvilināt kādu skolotāju. Esot zem viena jumta, varēsim kopīgi vienoties, ko kurš kurā vietā dara. Tad arī bērni skolai no skolas netiks pārvilināti, kā tas notiek tagad, kad nauda seko skolēnam. Kad šī problēma tiks atrisināta, katrs varēs mācīties skolā, kas viņam tuvāka dzīvesvietai. Tā varētu saglabāt mazās skoliņas, kas šobrīd kļūst arvien tukšākas. Noņemot saspringtās situācijas, kopsaucējus vajadzētu varēt atrast.

Kas no administrācijas paliks esošajos novados?

Es to redzu tā – topošajā Valmieras novadā apvienosies 27 pagasti un četras pilsētas. Novadu centros pakalpojumi jāsaglabā – iedzīvotājiem tuvāk viņu dzīvesvietai jābūt pakalpojumu punktam, kur var pašvaldībai iesniegt dokumentu un turpat saņemt atbildi. Tomēr dažus pakalpojumus var arī centralizēt. Piemēram, sociālās palīdzības jomā var veidot speciālās vienības, kas īpašos gadījumos dodas izbraukumos. Esmu secinājis, ka informācija par gaidāmo reformu cilvēkiem ir nepietiekama (arī Vidzemes Augstskolas pētījumā tas apstiprinās), tāpēc tiek stāstīti dažādi briesmu stāsti, ka katra sīkuma dēļ būs jāskrien uz Valmieru, ka viss tiks centralizēts un pat par sniega izšķūrēšanu un citiem jautājumiem būs jāzvana uz Valmieru. Vēl arī Pašvaldību likums karājas gaisā, nav zināms, kādā formā to pieņems un vai vispār pieņems. Daudzi dokumenti pašlaik ir vēl izstrādes stadijā. Reforma ir pietiekami apjomīga, vajadzētu būt kādai valsts iedotai ceļamaizei – ko un kā darīt. Pašvaldībām būtu jāstrādā tā, lai iedzīvotājiem nebūtu jautājumu, un, ja paši visu līdz galam nezinām, tad to ir grūti panākt. Tomēr pašiem haosu šobrīd nevajadzētu taisīt, sakot, cik viss būs slikti, bet parādīt, ka varam vienoties un sagatavot visu tā, lai varētu pārvaldīt un neviens no tā neciestu.

Tuvākais centrs būs pagastā vai tagadējā novada centrā, varbūt novadi kā administratīvā struktūra izzudīs?

Arī par to ir vēl jāspriež. Piemēram, no topošā novada skatupunkta raugoties, vissarežģītākā situācija ir Beverīnai. Divpadsmit gadus Beverīnas identitāte ir veidota, un, ja tā reformas rezultātā pazūd, paliek tikai pagasti – Brenguļi, Trikāta un Kauguri. Domāju, ka apvienojoties kaut kādā mērogā centri ir jāatstāj, lokālai pārraudzībai lielā novadā tomēr jābūt. Skaidrs, ka priekšā daudz darba. Politika ir viena lieta, bet, galvenais, mums ir jābūt sagatavotiem tā, ka 1. jūlijā neapstājas neviens pakalpojums.

Vai situācijas novērtējums top pēc papīriem, vai arī reāli uz vietas novados?

Pašlaik visiem ir sarežģīts periods, informācija tiek vākta sadarbībā ar pašvaldībām, lai maksimāli daudz šīs informācijas savāktu. Jo kvalitatīvāks būs šis izejas materiāls, jo labāku rezultātu kopumā varēsim panākt.

Piemēram, līdz šim sociālais atbalsts iedzīvotājiem bijis atšķirīgs. Vai turpmāk būs vienāds?

Kā vienai pašvaldībai – protams. Iespējām visādā ziņā jābūt vienādām. Protams, dzīves apstākļi pilsētā un lauku viensētā atšķiras un atbalsta pasākumi jāizvērtē atbilstoši katrai apdzīvotajai vietai. Bet ir jādomā, kā nodrošināt pakalpojumus arī dziļos laukos. Bet nav tā, ka pilsētā viss ir labāk. Piemēram, attiecībā uz brīvpusdienām situācija dažos novados pašlaik ir pat labāka nekā Valmierā.

Kas notiks ar novadu teritoriju attīstības plāniem?

29. decembrī pēdējoreiz sanāks apvienotā finanšu komisija, kurā nāksim ar priekšlikumu, ka jāpiesaista ārējais eksperts un jāveido visam novadam jauna attīstības stratēģija. Esmu par to, ka attīstības stratēģija jāveido pa jaunam, skatoties uz visu teritoriju, ar kopēju redzējumu, nevis sakabinot esošās stratēģijas. Protams, neaizmirstot par individuālajiem plāniem. Piemēram, runājot par Strenčiem, – pirms četriem pieciem gadiem tur pat neiedomājās, ka kādreiz varētu pievienoties Valmierai. Daudz kas būs atkarīgs arī no katra novada aktivitātes šajā jautājumā. Es visiem saskatu iespējas, nevis draudus. Šobrīd es kā Valmieras pašvaldības vadītājs neesmu ieinteresēts attīstīt kādu dzīvojamo rajonu ārpus apvedceļa, jo Valmierai no tā nav nekādu ieguvumu – pašvaldību budžets veidojas no konkrētā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju ienākuma nodokļiem. Esam ieinteresēti būvēt savā teritorijā, zinot, ka nodokļi tad nāks Valmieras pašvaldībai, bet Valmiera pēc apdzīvotības blīvuma ir trešajā vietā aiz Rīgas un Rēzeknes un brīvo vietu atlicis pavisam maz, tās perspektīvā būtu jāatstāj lielākiem sabiedriskiem objektiem, parkiem. Ja šī problēma apvienojoties tiek atrisināta, svarīgākais būs nodrošināt cilvēku mobilitāti, un viņi varēs dzīvot, kur vien jaunajā novadā paši vēlas. Tad arī varēsim attīstīt gan pilsētas pievārti, gan attālākas vietas. Tagad redzama reāla vilkme uz Valmieru, daudzi te sāk strādāt un ar laiku savu iepriekšējo dzīvesvietu pamet. Kad būsim zem viena jumta, cilvēki dzīvos lielajā novadā, un arī nodokļi paliks lielajā novadā. Savstarpējā spriedze un stīvēšanās starp domniekiem zudīs. Padomājot par visu novadu kopumā, katrai apdzīvotai vietai redzu daudz vairāk iespēju nekā pašlaik. Domājot arī par katras pašvaldības budžetu, tagad nodokļu dēļ esam spiesti domāt, kā cilvēkus pārvilināt pie sevis. Kad apvienosimies, domāsim par kopēju ieguvumu, nevis konkurēsim savā starpā. Un cik paši būsim ekonomiski aktīvi, kā maksāsim nodokļus, tik labi arī dzīvosim.

Kas vēl šogad iecerēts reformas sakarā?

29. decembrī, kā iepriekš teicu, prezentēsim darba uzdevumu kopīgās attīstības stratēģijas izveidošanai. Pēc tam, tas jau būs nākamajā gadā, par galveno prioritāti izvirzīsies budžets, kas katrai esošajai pašvaldībai, arī Valmierai, jāpieņem līdz februārim.

Ārijas Romanovskas foto