Dzīve nebeigsies arī pēc jaunā novada izveidošanas

Atskats vēsturē

Salīdzinoši pēc visiem rādītājiem pašlaik Kocēnu novadā esam vidēja lieluma pašvaldība Latvijā, kura 2009. gadā jau izgājusi cauri apvienošanas procesam – tika apvienoti pieci pagasti jeb sešas pilsētiņas, kā es vienmēr piesaku, tajā skaitā Rubene, kura iekļaujas pie Kocēniem Kocēnu pagastā. Process bija ļoti smagnējs un sarežģīts, jo nebija viegli salikt kopā piecas dažāda attīstības līmeņa un atšķirīgi strādājošas pašvaldības, tajā pašā laikā domāt par to, lai katrā vietā paliek labās iestrādnes un notiek rosība, lai visi mēs, visos mūsu pagastos būtu kā viena pašvaldība. Ja godīgi, es pie tā ļoti, ļoti strādāju un tāpat visa mana komanda. Uzstādījums bija, lai katrs mūsu cilvēks jaunajā veidojumā jūtas labi, lai visi sajūt, ka ir vienlīdzīgi un nozīmīgi jaunajā Kocēnu novadā, lai katrs ir patriotiski noskaņots par savu pagastu un par novadu kopumā.

Tikai šodien, pēc vienpadsmit gadiem Kocēnu novadā, iedzīvotājos parādās bažas par nākotni jaunajā veidojumā un lokālpatriotisms par savu novadu. Līdz šim bijām domājuši, ka mums līdz galam nav izdevies iedzīvotājos radīt kopējo novada sajūtu, jo, protams, katra pagasta iedzīvotājs redz to, kas ir pirmkārt nozīmīgs savā mājā, savā pagastā. Iedzīvotājiem nav raksturīgi turēt rūpi un skatīties uz notiekošo un nozīmīgo blakus pagastos. Mums tie ir pieci pagasti, bet tagad jaunajā pašvaldībā kopā savienosies 31 administratīvā pašvaldība, par katru no tām būs jātur rūpe, katrā no tām jābūt attīstībai un iedzīvotāju labklājīgai dzīvei.

Ja mēs pakāpjamies atpakaļ, sākot no procesa, kādā veidā notika kartes zīmēšana, pirmā problēma bija ministra Jura Pūces uzspiestā, vienpusējā komunikācijā. Tajā skaitā negodīgi izmantojot maldinošas reklāmas masu medijos ar saukli «Viss būs vairāk un labāk». Juris Pūce reklamējās visos medijos, ka viss būs labāk, vairāk ar to kodējot cilvēkus. Pašvaldības un iedzīvotāji netika uzklausīti. Pašvaldības varēja runāt, rakstīt vēstules, bet ministra attieksme nemainījās, atbildes netika saņemtas. Vēlos uzsvērt, ka Kocēnu novads nevirzīja viedokli kategoriski pret reformu, bet gan uz zinātniski pamatotiem pētījumiem un rādītājiem pauda viedokli par nepieciešamību pēc izvērtētas, pārdomātas un uz attīstību vērstas reformas. Bija solījums, ka uzklausīs iedzīvotājus, kas tā arī nenotika, kaut gan Kocēnu novada iedzīvotāji ir to skaitā, kuri savāca vairākus simtus parakstu PRET plānoto reformu attiecībā uz Kocēnu novadu. Kocēnos iedzīvotāji paši pēc savas iniciatīvas sāka vākt parakstus pret reformu – viņus neuzklausīja.

Noslēgumā, kad katra pašvaldība tika formāli aicināta paust viedokli Saeimas komisijā, kā arī iesniegt priekšlikumus Ministru kabineta likumprojektam, viedokli uzklausīja ar norādi, ka priekšlikumi tiek uzklausīti tikai no Saeimas deputātiem.

Tas bija aizvainojošs process, kas kļuva par pamatu tam, ka daļa no mūsu novada deputātiem izstājāmies no Nacionālās apvienības.

Kocēnu novads arī šajā sanāksmē, neskatoties uz deputātu augstprātīgi pašpārliecināto attieksmi, uzstāja, ka piekrīt reformai šādā redakcijā tikai gadījumā, ja novados tiks domāts par infrastruktūras sakārtošanu (ceļiem, veloceļiem mobilitātei un mikromobilitātei), sociālo atbalstu, uzņēmējdarbību un katras ģimenes labklājību, kas pirmo reizi no daudzajām sanāksmēm tika ieprotokolēts. Mēs izvirzījām konkrētus Kocēnu ceļus sakārtošanai un priekšlikumus attīstībai.

Kocēnu novada deputāti ir par vismaz divu līmeņu pašvaldībām, no kā noteikti iegūtu iedzīvotāji un lielā mērā sakārtotos vairāki valsts mēroga problēmjautājumi. Mēs bijām, pirmkārt, par to, lai augstāka līmeņa pašvaldības izveidotu ar noteiktu finansējumu, ar noteiktu stratēģiski pārredzamu pārvaldību, kuru galvenais uzdevums būtu uzraudzīt un koordinēt kopējo ceļu infrastruktūru, pasažieru pārvadājumus, medicīnas iestādes, izglītību, kā arī izglītības pārvaldes, būvvaldes un citas jomas, kuras efektīvāk koordinēt lielākos reģionos. Tādējādi atvieglojot pirmā līmeņa pašvaldības, kuru galvenā rūpe ir būt tuvāk iedzīvotājiem un rūpēties par iedzīvotāju pamatvajadzībām, teritorijas sakārtotību un uzņēmējdarbības attīstību tajā.

Šobrīd, saprotot, ka cīņu par šāda veida novadu apvienošanu mēs esam zaudējuši, jāpieņem šis zaudējums un jādomā, kā ar godu un ar mazākiem zaudējumiem mēs visi kopā izkulsimies no šīs situācijas, kurā esam nokļuvuši.

Kā ar reformu ir tagad?

Šobrīd es saprotu, ka ir samērā liels apjukums gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņu starpā, jo politiķi uzskata, ka viņi savu darbu ir nostrādājuši un tur vairs nekā nav ko darīt, nekā ko skaidrot, gan apjukums pašvaldībās, kurām nav iespējams izprast un loģiski realizēt virkni līdz šim izdotos likumprojektus, vadlīnijas un rokasgrāmatas.

Tādēļ pašlaik topošajā Valmieras novadā ir izveidotas darba grupas un notiek darba sanāksmes starp izpilddirektoriem, finansistiem, sociālajiem dienestiem, attīstības speciālistiem un pašvaldību priekšsēdētājiem, kuri meklē pārdomātus risinājumus jaunā novada loģiskākai pārvaldībai, mēs pievēršam uzmanību tām lietām, kuras no augšas neredz un kuras nav risinātas.

Vai vajag apvienoto Valmieras novadu?

Es esmu par sakārtotu reformu, kas patiešām sakārto, lai no brīža, kad sāks darboties Valmieras novads, vārds «pašvaldība» praktiski neizzustu, jo veidojums pašvaldība – pašu valdīšana – ir tā kopiena, kur dzīvo cilvēki – paši ievēl, paši pieņem lēmumus, paši tos realizē, paši kritizē un meklē risinājumus, un paši dzīvo. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai jaunajā, lielajā novadā nepazaudētos un katrs iedzīvotājs tiktu uzklausīts un katrs uzņēmējs atbalstīts.

Kocēnu novadā uzsākto attīstības ceļu vēlamies turpināt arī jaunā Valmieras novada mērogā. Īpaši spilgts ir nule kā notikušais konkurss «Ģimenei draudzīgākā pašvaldība», kura žūrijas noslēguma vēlējums Kocēnu novadam ir noturēt un ieviest arī jaunajā novadā visus šos sociālā atbalsta mehānismus ģimenēm ar bērniem, atpūtas un sporta plašos piedāvājumus un patīkamas aktīvās atpūtas, vides un sakārtotas infrastruktūras iestrādnes.

Līdz šim Kocēnu novadā soli pa solim esam mērķtiecīgi, secīgi attīstījuši katru pagastu, katru apdzīvotu vietu. Kopā esot, esam spējuši pagastos ieguldīt lielāka mēroga un paliekošas gan pašvaldības, gan ES investīcijas (ielu, ceļu, komunikāciju, apgaismojuma, atpūtas infrastruktūras), un esam pārliecināti, ka jaunajā novadā būsim kopā vēl spēcīgāki un aktīvāki, lai attīstītu visus jaunā novada pagastus un pilsētas līdzvērtīgi.

Kā Kocēnu pašvaldībā iet decembrī?

Kā jau minēju, esam gandarīti, ka, pateicoties mūsu novada ģimeņu aktivitātei, iekļuvām konkursa «Ģimenei draudzīgākā pašvaldība» laureātos. Gala rezultātu zināsim 23. decembrī. Esam pabeiguši vairākus apjomīgus būvobjektus, pašreiz plānojam jaunā gada budžetu ar vērienīgām investīcijām un jauniem atbalstiem iedzīvotājiem.

Jaunā gada budžets jāveido uzmanīgi un pārdomāti, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī ar budžeta samazinājumu un pārdali par labu valsts budžetam. Jaunajā Valmieras novada budžetā samazinājums būs 4 miljoni eiro, pie tam saņemot vairākas papildu funkcijas un pienākumus, kuriem, protams, nepieciešams finansējums.

Mēs cenšamies to visu kontrolēt, jo ir jāsaprot, ka dzīve nebeigsies ne pēc pašvaldību vēlēšanām, ne pēc jaunā novada izveidošanas.

Jaunais apvienotais Valmieras novads veicinās vai bremzēs Vidzemes izaugsmi?

Šobrīd skatoties un ņemot vērā pašreizējo kovida situāciju, esmu izbraukājis praktiski visas Vidzemes pašvaldības, visur esmu bijis, protams, pa brīvdienām. Ne vienmēr tur satiku novada pārstāvjus, vienkārši aizbraucu un paskatījos. Patiesībā šobrīd pārsvarā pašvaldības savu iespēju robežās ir ļoti daudz sakārtojušas un, manuprāt, ir labas iestrādnes uz attīstību.

Kā būs pēc lielās apvienošanas? Mani par to māks stipras šaubas, ja katrā pagastā nebūs pārvaldnieka, kurš ir zināms un cienīts no vietējiem iedzīvotājiem, kurš redzēs un organizēs darbus uz vietas, kuram būs savs budžets un kurš tiks uzklausīts arī jaunā novada domē.

Es neticu VARAM paustajam priekšlikumam par brīvprātīgajām pagastu valdēm un virsaišiem, tiem jābūt juridiski korekti ievēlētiem kā deputātiem, vai kā līdz šim, kad iedzīvotāju viedokļi un vajadzības ir gaidītas un tikušas uzklausītas, manuprāt, katrā pašvaldībā, bez obligāta, nostiprināta un vēlēta pienākuma. Turklāt aktīvi jau darbojas Vietējās rīcības grupas, kurās tiek pārstāvēti iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji. Šis ir lielisks jau nostiprināts vietējo iedzīvotāju resurss, kas šobrīd risina vietējās teritorijas attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumus. Kāpēc mēs neizmantojam jau nostiprinātus, esošus resursus?

Arī šobrīd, piemēram, mūsu novadā ir iespējas iedzīvotāju grupām vai iniciatīvu grupām – tie ir konkrētās apdzīvotās vietas kopienas iedzīvotāji, kuri var nākt ar saviem priekšlikumiem un aizstāvēt tos, saņemt finansējumu, lai realizētu savas idejas un savus darbus. Kā tas būs nākotnē, man grūti pateikt.

Ko reforma dos Kocēniem?

Kocēnu novadam ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kas veicina iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāti. Vienpadsmit gados esam kopā izveidojušies par spēcīgu novadu ar daudziem pabeigtiem un aizsāktiem darbiem. Esam bagāti ar dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām Latvijas mērogā, kas sniedz gan iespējas, gan uzliek pienākumus. Atrodamies blakus un sadarbojamies ar Valmieras pilsētu un apkārtējiem novadiem, kas nenoliedzami devis savu nozīmi arī novada attīstībai. Ne velti Pētera Strautiņa 2020. gada pētījums, balstoties uz Kocēnu novada uzņēmēju eksporta ienākumu līmeni, ierindo Kocēnu novadu starp pārtikušākajiem novadiem Latvijā.

Ļoti ceru, ka novada reforma turpinās un attīstīs aizsāktos darbus, tradīcijas un cels iedzīvotāju labklājību gan tagadējā Kocēnu, gan jaunajā Valmieras novadā.

JĀNIS OLMANIS. Intervijā. Ārijas Romanovskas foto