Jaudīgi un varoši
Līdz nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanām vairs atlicis nedaudz vairāk par pusgadu, kas nebūtu īpaši izceļams fakts, ja vien netiktu mainītas līdzšinējās administratīvo teritoriju robežas, mazākajām pašvaldībām apvienojoties vienā varenā Valmieras novadā. Vai šīs pārmaiņas varētu veicināt reģiona izaugsmi, vaicāju Naukšēnu novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.
– Šobrīd ir sarežģīti paredzēt, kā dzīvosim pēc administratīvi teritoriālās reformas, jo valstī un pasaulē valda cita aktualitāte un problēmas, kas nerada labu augsni dažādu pārmaiņu sagatavošanai gan Saeimas līmenī, gan pašvaldībās. Domāju, ka mēs Valmieras apkārtnē līdz šim esam savstarpēji tik labi sadarbojušies dažādos projektos un arī kā ar otrā līmeņa pašvaldību, būdami koleģiāli, pietiekami draudzīgi un solīdi, kam svarīgs savs dotais vārds, līdz ar to tas ir pamats pozitīvai gaisotnei, runājot par nākamā perioda pārmaiņām. Es priecājos, ka šajās sarunās ir iesaistīti dažādu jomu struktūrvienību vadītāji – izpilddirektori, sociālie dienesti, skolu direktori, jaunatnes centru vadītāji, bibliotekāri, finansisti, kas ir pamats pietiekami smalkai situācijas izpētei, piesaistot arī Vidzemes Augstskolu, kas kā neatkarīgie padomdevēji palīdz izvērtēt pašreizējo situāciju, jo jūtams, ka Valmieras mērķis pēcreformas laikā ir līdzšinējos dzīves apstākļus nepasliktināt. No vienas puses ir labi, ka Valmiera ir kā liels vilcējspēks ar labu reklāmu visā valstī, līdz ar to pilsētai ir goda lieta, lai tās vārdā nosauktajā novadā nekas nemainītos uz slikto pusi. Tajā pašā laikā arī pārējos novados, sākot ar Kocēniem un visā pārējā apvienotajā teritorijā, dzīves līmenis pēc visiem rādītājiem ir gana augsts. Naukšēnos tāds tas ir bijis vienmēr, tāpēc mēs nedrīkstam būt kā enkurs, mēs būsim kā palīgs, kā atbalsts, kā kopējs darba grupas veidotājs.
Kas attiecas uz jaunā novada pārvaldes struktūru, tā tikai vēl top, un man šķiet, ka šobrīd strādājošie izpildvaras pārstāvji un domju priekšsēdētāji spēj sagatavot reāli labu piedāvājumu. Cik noprotams, pamats tiek veidots ārpus Valmieras nevis pagastu, bet novadu pakāpē. Protams, novadu lielumi ir dažādi – Burtnieki ir krietni lielāki par Naukšēniem, bet nevar ignorēt teritorijas, kas pēdējos 10 gados bijušas, lai arī tur jau daudz kas optimizēts, pārveidots un sakārtots.
No valsts puses šobrīd jūtama tāda kā bremzēšana, ministrs ir atkāpies, bet es ceru, ka tie par stāvvietām bijuši tie mazie meli, ka nav tā, ka apmuļķota ir visa valsts attiecībā par reformas jēgu un lielo mērķi. Ir tik daudz neskaidro jautājumu arī pēc Covid-19, kāda būs ekonomiskā ietekme un kāda būs ietekme sakarā ar to, ka vispār pašvaldību budžeti mainīsies, sākot ar nākamo gadu – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts ārējais parāds no 2022. gada. Līdz ar to es pieļauju, ka pēc šī vīrusa tiks pārskatītas dzīves vērtības un prioritātes, jo svarīgākais tomēr ir, lai būtu veselība vārda visplašākajā nozīmē un cik mēs būsim spēcīgi pēc visa pārdzīvotā. Es esmu optimists un ceru, ka pavasarī daudz kas mainīsies uz labo pusi.
Līdzšinējās sarunās es vienmēr esmu uzsvēris, ka šie 10 gadi Naukšēniem ir bijis veiksmes stāsts, un es savu viedokli nemainu, jo šajā periodā, sadarbojoties uzņēmējiem ar pašvaldību, mēs realizējām daudzus vērtīgus projektus. Grūti pateikt, kā būtu, ja mēs būtu citā izpildījumā iekļāvušies lielākā novadā.
Kādas izredzes būs šo veiksmes stāstu turpināt?
Pilnīgi noteikti – būs citādāk. Vēl viens aspekts – ar ko salīdzinām, vai salīdzinām ar visu Latviju, tad es domāju, ka jā, jo gan Valmiera, gan mēs visi tie, kas ejam Valmieras novadā, esam pietiekami jaudīgi un varoši. Tas noteikti atkarīgs arī no mums pašiem, kā mēs veidosim birokrātisko sistēmu, vai, piemēram, strādājot Naukšēnos vai Rūjienā, mazie ikdienišķie lēmumi tiks pakļauti centram un būs nepārtraukti jāsaskaņo, vai būs izveidotas pašsaprotamas sistēmas, kuras tiek pārrunātas ik pa laikam kopējos budžeta veidošanas brīžos vai ikmēneša sanāksmēs. To nenoteiks likumdošana, tas būs atkarīgs no darba kārtībām un nolikumiem.
Es arī lauzu galvu, domājot par to, bet nav jau tādu jomu, kas Naukšēniem nākotnē nebūtu vajadzīgas. Piemēram, izglītība, taču tās likteni noteiks ne jau Valmiera, bet valsts likumdošana. Manuprāt, ministre Šuplinska par strauju visas kustības veic, ne velti daudzi Latvijas politiķi un arī Saeimā saprot to, ka nevar šajā brīdī, kad dažādu paaudžu skolotājiem vispār ir sarežģīti bez mācību materiāla, bez nopietniem interneta sakariem, bez normālām iekārtām, pie esošās demogrāfijas un psiholoģiskās slodzes mēģināt tikt līdzi un augstākos rezultātus parādīt, jo attālinātais darbs nedod patieso rezultātu. Es ceru, ka šis process nebūs pārāk ilgstošs. Tajā pašā laikā esam izgājuši akreditāciju, tās rezultātiem bija jābūt jau pirms pusotra mēneša, bet mums tie nav oficiāli paziņoti, tikai saņēmām vēstuli, ka tas atkal tiek atlikts. Tas kaut kā ir tik dīvaini, ka tiek runāts viens, bet darīts pavisam kas cits. Vien pirms nedēļas 15. decembrī telefoniski tika paziņota informācija, ka skola akreditēta uz maksimālo 6 gadu termiņu!
Vai ir padomā kandidēt no kāda saraksta vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās?
Nē, un paskaidrošu, kāpēc. Domājot, kā ar savu darbu, arī pieredzi jaunajos laikos, varu vairāk un tiešāk dot Naukšēnu pusei, kura man patiesi nozīmē ļoti daudz, esmu gatavs strādāt ikdienā. Tad iespējama nepārtraukta sazobe ar Valmieru un apkārtējiem novadiem, lai turpinātu iesāktos un uzsāktu jaunus nepieciešamos projektus. Gadu mijā varam justies labi, jo paveikts daudz. Bet tas nenozīmē, ka trūktu nākotnes ieceru un plānu. Protams, ir, un pie tiem jau strādājam!
JĀNIS ZUMENTS. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv