Cilvēks netiek aizstāts ar robotu, viņš to vada!

Tavā uzņēmumā darbinieku skaits pa šiem gadiem no 8 izaudzis līdz 168. Esi nopietns darba devējs. Cik tev bija darbinieku tobrīd, kad saprati – bez nopietna palīga robota izskatā vairs neiztikt?

Aizsākums Pavasaram ir 1992. gadā. Pirmais lēmums bija pie kādiem 24 cilvēkiem. Tika saprasts, ka vajag, bet vēl nevarēja iegādāties. Uz robotiem iet nolēmu nevis tāpēc, lai ar tiem aizstātu cilvēkus darba ziņā, bet lai paceltu produkta kvalitāti, standartu. Ar cilvēku strādājot, viņam katru reizi ir jāizskaidro, bet robotam, ielādējot failu, tas atkārtojas automātiski. Zīmējot jebkādu projektu, tas ģenerējas automātiski. Lūk, arī atbilde! Daudzi domā, ka aizstāju cilvēkus ar robotiem. Es viņus neaizstāju.

Saki – nevarēja iegādāties. Tīri finansiāli?

Bija smags sākums. Manam sapnim ap 2006. gadu pāris lielās bankas nenoticēja, līdz DNB banka iedeva pirmos 200 tūkstošus, lai attīstītu pirmo LAD projektu. Realizējot to, iegādājos ēveli un ievilku Latvijā tobrīd modernākos logus – pirmos īstos koka/alumīnija logus, kuru vēl nebija citiem ražotājiem. Tas man – ar pirmo pusautomatizēto ēveli – deva pirmo eksporta spēju ar modernu produktu. Tobrīd no 8 cilvēkiem kolektīvs izauga līdz 24, izgājām eksportā un apgrozījumu nomainījām no 240 tūkstošiem gadā uz pirmo miljonu! Sāku braukāt pa ārzemēm un būvēt citu ražotas mājas, man tolaik nebija ražotne, bet ļoti liela galdniecība. Man lielais pluss pret pārējiem bija, ka māku visu saražot, biju pirmais, kurš iemācījās šādu māju pabeigt ar odziņu – nodot klientam kvalitatīvu gala produktu. Celtnieki to dara rupji, galdnieki – smalki. Celtniekam pielaide ir centimetrs, galdniekam – pusmilimetrs. Ja tu galdnieciskā apziņā un kvalitātē nodod māju, kurai tādas lielas pielaides, tad... Es tolaik saliku logos un mājās kopā trīs ražošanas idejas – logu, māju un mēbeļu. Mēbeļu man toreiz ražošanā vēl nebija, bet saliku trīs ražošanas principus. Logos pieliku mēbeļu ideju, māju ražošanā, mezglos, nedaudz logu ideju. Tas parādīja jaunu virzienu – vajag robotus, lai manus sapņus īstenotu! Jo ar rokas instrumentiem ir diezgan smagi... Taisījām eksperimentus, sūtījām pakalpojumā robota darbus, bet vājā programmatūra, kas pastāvēja citās ražotnēs Latvijā, nespēja nodrošināt to, ko es gribu. Vēl pirms robotiem es iegādājos ļoti dārgas programmas, vispirms sagatavoju programmas, izdrukas un pēc tām taisīju ar rokām. Un tad piepirku klāt robotus, lai automatizētu visu to, ko programmā sazīmēju. Es klientiem vienmēr teicu – ja es varu uzzīmēt, tad es varu uzražot! Ja nevar uzzīmēt, tad neko nevarēs. Tā tas īstenībā arī darbojas. Jo programmā ir visi ierobežojumi, standarti, tu tos, protams, velc ārpus robežām, kaut ko sasniedz, bet zīmējums nosaka tavas robežas.

Rūpnieciskais robots – tas vairs nav vienkārši manipulators, kas bezkaislīgi pārcilā detaļas no vienas pozīcijas otrā, varbūt vēl kādu citu mehānisku darbību izdara... Kā tu savā izvēlē nonāci pie tā optimālā varianta, ko gribi robotizēt savā uzņēmumā?

Robotizēt gribas daudz ko, bet tas arī nav iespējams, jo cilvēka sajūtas un dvēseli, pielikto roku nevar atņemt! Bet robots nodrošina precizitāti! Tas, ko robots spēj – ātrums, precizitāte, atkārtošanās, iespēja nemainīgiem izmēriem, ir tas, ko esmu atradis, atlasot robotus vai, precīzāk saucot, datorvadības iekārtas.

Vai robotiem varam pieskaitīt arī CNC darbgaldus?

Jā, tikai ar dažādām izpratnēm. Piemēram, mums ir četri CNC darbgaldi, ir ar 5, ar 4, ar 8 asīm. Tad robots jau ir neierobežots koordināciju asīs! Var teikt, ka īsts robots man ir viens, bet robotizētas jeb daudzasu mašīnas ir vairākas. Vieglāk un vienkāršāk jau visus nosaukt par robotiem, bet, ja būsim precīzi, tas gluži tā nav. Māju apstrādei mums ir vācu iekārta, logu apstrādei – pusautomatizēta vācu ēvele, pārējais automatizētais nāk no Itālijas. Pētot šīs iekārtas, jāteic, ka diemžēl vācieši no 2006. gada ir tā kā iemiguši. Itāļi tehnoloģijās jau sāk viņus apdzīt. Vācietis ir konservatīvs – viena veida daudzi ražojumi. Mūsu apstākļiem, kādi mēs, latvieši, esam – mēs neražojam standarta un daudz. Mēs apkalpojam klientus ar unikālām prasībām, un tad diemžēl tās vācu mašīnas sāk neatbilst... Mums vajadzēja kaut ko ļoti universālu, un tur tad pavērās itāļu tirgus, nācās sadarboties ar viņiem. Plus serviss.

Daļā sabiedrības eksistē viedoklis – robots no ražošanas izspiež cilvēku. Mīts vai patiesība?

Tīrākais mīts! Kad man nebija šo CNC darbgaldu, apstrādes robotu, pie manis strādāja 8, 12, 24 cilvēki. Sasniedzām maksimumu. Šobrīd man robots aizstāj funkcijas, kur tas ir kvalitatīvāks, bet ir iedevis darbu 168 cilvēkiem! Es teiktu, ka tā ir tāda, atvainojos, veca cilvēka domāšana, nemācīšanās, nevēlēšanās izzināt jauno. Protams, es arī skeptiski skatos uz tādu robotizāciju, kā cilvēku par robotu pārveidot, tas man nav pieņemams. Bet robotu iekļaušana tādā darbībā, kāda ir mums, vienkārši ir nepieciešama! Ar to arī mēs, mazā Latvija, varam izdzīvot, ka esam unikāli pret pārējiem. Cik Latvijā ir ražotņu, kas ražo standarta preci? Maz. Mēs esam tie, kas ražo unikālās, sarežģītās preces, mēs esam ļoti gudra tauta, kas nebaidās izaicinājumu. Ja mēs turpināsim runāt, ka robots mūs iznīcina... Ražošanas roboti vai CNC iekārtas mūs neiznīcina, tās mūs pilnveido!

Robots pats jau tikai dzelzis, tam nepieciešama sarežģīta programmatūra. To vajag kādam uzrakstīt vai arī nopirkt šo preci jau gatavu. Kā rīkojies savā uzņēmumā?

Jā, šīs ir ļoti dārgas programmas, un šeit arī parādās jaunās darbavietas. Cilvēki, kas vada šīs programmas, ar tām strādā, ir ļoti pieprasīti. Es visu laiku vēršu uzmanību, lai skolas seko līdzi jaunumiem un apmāca jaunos studentus! Diemžēl šodien mēs paši apmācam šo jauno, vēlmju pilno cilvēku, kas ir entuziasts savā ziņā un mērķtiecīgs izkost, izzināt to programmu un strādāt pie mums. Tas ir sarežģīts darbs, bet vēlāk tas ir atvieglojums. Tādu cilvēku negribas zaudēt, gribas pie sevis noturēt. Te arī parādās cilvēka vērtība, cilvēks nevis tiek aizstāts ar robotu, bet viņš vada robotu!

Ja programma top uz vietas, vai grūti atrast tās rakstītāju?

Ir grūti, bet mums ir paveicies – atnākuši spējīgi jaunieši. Mēģinājām ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, te arī sapratām – neviens cilvēks nav slikts, tikai skepse pret to jauno ir pārāk liela un viņš neuzņem jaunumus sevī. Diemžēl ir nācies atvadīties no ļoti labiem cilvēkiem, kas nespēja iedziļināties programmā. Jaunie kaut kā ļoti labi to ņem pretī, izprot, taču viņiem pietrūkst dzīves pieredzes un prakses. Tad nu virs viņa jāsēž tam cilvēkam gados ar savu pieredzi. Saliekot kopā pieredzi ar jaunām zināšanām, veidojas tas rezultāts. Tā ka vienam bez otra joprojām neiztikt!

Nākamā vakance – cilvēks, kurš pieskata robota darbu. Kā nonāc pie šāda darbinieka?

Šī ir vieglāka pozīcija, jo robotus vai CNC iekārtas var nopirkt dažādus. Var ietaupīt līdzekļus, taču tad tas ir ļoti jāpieskata, bet var nopirkt arī tādu, kurā ir tik daudz drošības, ka robots sev kaitējumu nodarīt nevar, un cilvēks te paliek tikai uzrauga lomā. Manā gadījumā es tiešām esmu investējis ļoti advancētās iekārtās, kuras pašas atpazīst instrumentu, nevar pašas sevi safrēzēt vai kā citādi kaitēt. Tās ir iekārtas ar ļoti augstu drošības pakāpi. Jā, tas maksāja, bet tas atmaksājas! Un tad es vairs neesmu atkarīgs no darbiniekiem, kas ar šīm iekārtām strādā.

Robots noteikti nav lēts prieks ražotājam. Cik ātri sevi atpelnīja pirmais robots tavā firmā, cik ilgā laikā esi plānojis atpelnīt nu jau piekto robotu?

Pirmo, ar LAD atbalstu iegādāto, robotu plānots atpelnīt trijos gados, tie ir 360 tūkstoši eiro. Logu ražošanas līnijās ieguldīto plānots atpelnīt, ja tā optimistiski vērtē, piecos gados. Ja precīzi saliek preces un mārketingu, to var izdarīt trijos, bet es to nedarīšu, jo maiņu darbu esam izslēguši no ikdienas, uzņēmums strādā tikai vienā maiņā. Diezgan daudz domājam par cilvēku, par viņa dzīvi un sajūtām. Pats esmu agrāk šeit maiņās strādājis. Bet labāk ir pieci gadi, un viss kolektīvs saliedēts, jo tehnika tāpat būs moderna vēl nākamos 15 gadus... Es teiktu, ka 5 līdz 10 gados mēs atpelnīsim tos pamatlīdzekļus, ko esam investējuši.

Droši vien pie sasniegtā neapstāsies... Ko tavā uzņēmumā varētu darīt nākamais robots?

Tas būs skandināvu tipa logu ražošanas robots, itāļu iekārta. Šobrīd ar eiroprofilu iekārtu arī šajā robotā varētu ražot skandināvus, bet tur ir nianses, kas jānomaina mašīnā, lai ātrāk saražotu tieši šo logu. Skandināvu logi ir vieglāki, ar mazāk profiliem, bet ar sarežģītākiem urbumiem. Tur ir vairāk urbjgalvu, mazāki izmēri, savas nianses... Pēc šī robota iegādes nāksies piepirkt klāt vēl vienu krāsošanas robotu, jo jauda pacelsies – saražoto detaļu skaits. Nākamais solis – jaunas galdniecības izveide, kurā mums būs krāsošanas līnija ar datorizētu krāsošanu. Horizontālo. Un vēl divi CNC roboti mēbeļu ražošanai. Būvēt šo cehu – tas ir nākamā gada plāns, aiznākamajā tur varētu sākt ražošanu. Nākamgad plānots arī paplašināt māju moduļu ražošanu. Šobrīd ražojam dārza (māju) moduļus un nedaudz daudzstāvu moduļus, bet ar nākamo gadu nodalīsim divus cehus. Viens būs dārza mājām, otrs – daudzdzīvokļu ēkām. Tos cilvēkus, kuri mums strādā komandējumos ārzemēs, vairāk atgriezīsim mājās, pie ģimenēm. Cilvēku skaits uzņēmumā nepalielināsies, bet ražošanas efektivitāte pieaugs. Ceru, ka nākamgad spēsim palielināt arī atalgojumu darbiniekiem. Pirms tam gan ir vēl citi mērķi – iekšējās darba vides uzlabošana darbiniekiem. Tātad nākamgad mums būs jauns moduļu cehs, jauns mēbeļu un iekšējās apdares cehs, kā arī jaunas biroja telpas, lai vadībā neesam sadrumstaloti pa teritoriju. 4000 kvadrātmetru jaunas telpas nāks klāt tepat – Raunā.

Katra robota ienākšana ražošanā gan jau rada arī kādu līdz tam nebijušu paralēlu procesu, tādu kā blakni... Tā ir pozitīva vai tomēr līdz ar robotu nāk kāda problemātika?

Ir pozitīvas emocijas, kad tu redzi jaunas tehnoloģijas, bet problemātika ir ļoti liela. Tas tūlīt samazina ražošanas apjomus, jo tu to neveic uzreiz jaunā cehā, bet esošajā. Apmācības, produktu izstrāde... Ja galdniekam iedosi jaunu frēzi, viņš ar to frēzēs rītdien. Robota programmu piedzīšanai es biju plānojis mēnesi, bet tas, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu, ir aizņēmis vairāk nekā pusgadu! Tās ir lielas izmaksas un tirgus daļas zaudēšana. Bet pēc tam viss dubultosies, varbūt pat četrkāršosies! Taču pirms tam diskomforts ir ļoti jūtams: daudz kas jānomaina, darbinieki jāizglīto, jāprogrammē, drošības tehnika jāapgūst, iekšējās kārtības noteikumi, materiālu plūsma... Ļoti liels darbs ir ar to tehnoloģiju pārveidošanu. Robotam ienākot, ir pozitīvi, ka tu būsi stabils, kvalitatīvs un atkārtosies, bet ieviešana ir smaga!

ROBOTIZĀCIJĀ NEDOMĀ APSTĀTIES. Inguss Pavasars pie modernā logu profilu izgatavošanas robota vadības pults, bet viņam prātā jau nākamais logu ražošanas robots.