Maluzvejniecības vilinājumu iznīdēt nevar

Noteikumu un priekšnieka nav

"Maluzvejnieki neievēro nekādus noteikumus. Viņi uzskata, ka var darīt, ko vēlas. Viņiem nav ne priekšniecības, ne arī izstrādātu regulējumu," zina pieredzējušais inspektors. Cīņā ar maluzvejniekiem efektivitāti, viņaprāt, var panākt, palielinot pārbaudēm atvēlētos resursus un kontroli veicot regulāri un plānveidīgi. "Manā izpratnē resursi būtu labāki, ja būtu vairāk cilvēku," viņš atzīst.

Atklāto pārkāpumu skaits pa gadiem neesot vienmērīgs. Ir reizes, kad pati daba iejaucas zivju nārstošanas procesā. Paaugstinoties ūdens līmenim upēs, lašiem un taimiņiem vieglāk nokļūt līdz nārstošanas vietai, kur zivis ir lielākā drošībā. Kad ūdens līmenis ir augsts, maluzvejnieki negrib likt tīklus, jo ir liela iespējamība, ka laši aizies garām. Pie zemāka ūdens līmeņa pārkāpēji agrākos laikos pat stāvējuši upmalā ar dakšām.

Nārstošanas vietās lielāka drošība ir tāpēc, ka tās ir zināmas ne tikai valsts vides inspektoriem, bet arī sabiedriskajiem inspektoriem un Pašvaldības policijas pārstāvjiem, saka V. Štraubis. "Piemēram, Kuldīgā ir labi zināma nārstošanas vieta Ventā, kur seklāks, un tur uzraugi dežurē visu diennakti. Taču līdz šai vietai lašiem vēl jānonāk." Tikai neliela lašu populācijas daļa – mazāk nekā 10% no paaudzes – ir spējīga izdzīvot jūrā un spēj atgriezties dzimtajos ūdeņos nārstot. Dabisko ienaidnieku tiem ir ļoti daudz. Turklāt vairs neesot tā, kā vecajos laikos, kad laši nākuši tūkstošiem un pat bijis atļauts tos zvejot. "Valsts vides dienesta inspektoru darba mērķis un uzdevums ir saglabāt lašu un taimiņu populāciju. Maluzvejnieki zina, ka nav iespējams nosargāt visus upju posmus, un viņi to izmanto savā labā. Mēs nevaram katrā nārsta vietā nolikt pa inspektoram," viņš norāda

Pārdod zivi, nopērk alkoholu

Maluzvejnieki rosās visu gadu, taču visvairāk aktivizējas zivju migrācijas laikā. Viņi parasti izmanto zvejas tīklus un murdus. Tīkli upē vispār nedrīkst būt, tāpēc zvejas rīkus likumpārkāpēji paslēpj zem ūdens. "Nārsta laikā viņi sagaida tumšo diennakts laiku, pārbauda apkārtni, pārliecinās, ka neviens aizdomīgs nebraukā, un pāri visai upei pārvelk zvejas tīklu. Agri no rīta, kamēr ir tumšs, tīklu ar iegūto lomu izņem," maluzvejnieku rīcību apraksta V. Štraubis. Maluzvejnieki nodara lielu postu zivju resursiem, jo vienai lašu mātītei ir aptuveni 7000 ikru.

Inspektors secinājis, ka maluzvejnieku skaits nepieaug. "Vieni ķer tikai sev, citiem mērķis ir iegūto lomu pārdot un iegādāties alkoholu. Ir cilvēki, kurus mēs jau zinām, pastāvīgi pieķeram, bet viņi samaksā sodu un turpina to darīt. Viņi piekopj šo nodarbošanos arī tad, ja nevar samaksāt. Taču ir cilvēki, kuriem maluzvejniecība ir nelegāla uzņēmējdarbība. Mūsu pusē šāds rūpals neattiecas uz lašiem, bet ezeru zivīm, īpaši Kuldīgas pusē. Viņi zina, kam zivis piegādāt, un tās nonāk tirgū ar viltotiem dokumentiem. Cilvēkam ir kaut kādi papīri, ka viņam ir zivju audzētava. Arī šādus gadījumus pastiprināti kontrolējam," viņš stāsta.

Upju krastos ir daudz māju, un inspektori nezina, vai kaut kur nedzīvo arī maluzvejnieki. Vecā paaudze, kas sen iesitusi roku, turpina to darīt. Tomēr agrāk, braucot pa upi, inspektori izņēmuši vairāk tīklu. "Tā notiek, jo vecie maluzvejnieki izmirst. Daļa jauno cilvēku, kam patīk spaidīt telefonus, ir par slinku. Maluzvejnieku kļūs mazāk," prognozē V. Štraubis. Tomēr kārdinājums palikšot, ja reiz cilvēks pieradis, ka tēvs vai vectēvs lašu nārsta laikā nesis mājās zivis.

Inspektoru ļoti apbēdina gadījumi, kad vecāki nelikumīgās nodarbēs ņem līdzi mazus bērnus. "Jūras krastā stāv ģimenīte, makšķerē. Braucu ar laivu, pamāju viņiem ar roku, jo cilvēki parasti par to ir priecīgi un pamāj pretī. Šie nemāj. Pēc mirkļa redzu – ūdenī ir nelikumīgs tīkls. Kad piebraucu pie tā, ģimene skriešus metas uz mašīnu. Uzreiz skaidrs, ka viņiem ir saistība ar šo tīklu. Kurioza situācija. Kur jūs skrienat? Es taču nevaru pierādīt, ka tas ir jūsu tīkls. Taču cilvēki paši sevi nodod," viņš pastāsta. Daudziem maluzvejniekiem mašīnā līdzi esot sieviete un bērniņš. Kad mazais izaugs, viņš, iespējams, nomainīs vecāko paaudzi nelikumīgajā rūpalā.

Jaunie saudzē dabu

V. Štraubi kopumā iepriecina jaunā paaudze, kurai daudz vairāk rūp daba. Viņi internetā iegādājas makšķerēšanas karti, tā samaksājot valstij nodokli, ievēro noteikumus un bauda dabu. Bieži esot gadījumi, kad inspektors veic pārbaudi, makšķerniekam viss ir kārtībā, bet viņš saka: "Es zivis neņemu. Noķeru, nofotografēju, parādu draugiem un laižu atpakaļ." "Man kā vecākas paaudzes cilvēkam liekas – ja noķēri, liec taču uz pannas!" smejas inspektors. Šādi cilvēki mudinot ķert maluzvejniekus, jo viņi stāvot ar makšķeri un gribot kaut ko noķert, bet pārkāpēji saliek tīklus un atņem citiem lomu.

Zivju inspektoriem esot sarežģīti pierādīt, kam pieder nelikumīgie tīkli. "Ir situācijas, kad cilvēks mierīgi makšķerē, taču turpat blakus ir iemetis tīklu un to vaktē, lai kāds nenozagtu. Varam noskaidrot personību, aprunāties. Iespējams, situācija atkārtosies. Pierādīt tiešām nevaram, varam tikai gaidīt slēpnī. Taču maluzvejnieki ļoti baidās. Tiklīdz kaut kas šķiet aizdomīgs, tā nenāks. Gadās, izņemam tīklus, kuros ir jau sapuvuši laši. Kaut kas ir pārkāpēju sabiedējis, un viņš nolēmis netuvoties, lai gan patiesībā neviens viņu nevaktē," stāsta V. Štraubis.

No šī gada vasaras Valsts vides dienestam talkā drīkst nākt Valsts robežsardze. Pēc tās iniciatīvas septembra beigās notika seminārs par zvejas kontroli iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras piekrastē. Semināra tēma – ūdeņu dzīvo resursu saglabāšana un aizsardzība. "Skaidrojām viņiem, kā pareizi pārbaudīt zvejas kuģus, piekrastes zvejnieku darbību, kam pievērst uzmanību un kādi varētu būt likumpārkāpumi. No 1. jūlija robežsargi, atrodot nelikumīgus zvejas tīklus, ir tiesīgi tos izņemt. Agrāk to nedrīkstēja, jo katrs, kas pieskārās tīkliem, jau bija uzskatāms par maluzvejnieku," skaidro inspektors.

Drons redzēs tumsā

Tā kā no šā gada 1. novembra Liepājas un Ventspils pārvaldes apvienos Kurzemes Reģionālajā pārvaldē, zudīs iepriekšējās teritoriālās robežas. "Liepājas inspektori varēs veikt pārbaudes Ventspils teritorijā un Ventspils inspektori – Liepājas teritorijā. Tas vērtējams pozitīvi, mēs varēsim apvienot spēkus cīņā pret nelikumīgu zvejniecību. Līdz šim viens ar otru tikai sadarbojāmies, tagad varēsim strādāt kopā ikdienā," priecājas V. Štraubis.

Sadarbību ar sabiedriskajiem inspektoriem viņš vērtē kā ļoti labu. Šie cilvēki esot tik atsaucīgi, ka nesen pirms reida gadījies, ka automašīnā visiem pat nepietiek vietas.

Viņš uzskata, ka inspektori nevar sūdzēties par tehnisko nodrošinājumu. "Tehnika ir dažāda. Ir trīs, tā teikt, stacionāras laivas un divas lielas piepūšamās laivas, kuras varam iemest mašīnā un piebraukt tur, kur vajadzīgs. Ir pasūtīts kvadricikls. Bezpilota lidaparāts, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, ir jau morāli novecojis. To var izmantot tikai dienas laikā. Maluzvejnieks to zina, tāpēc iet likt un pārbaudīt tīklus pa nakti, kad neko nevar redzēt. Ir pieteikts jauns un moderns drons ar termokameru, tas varēs lidot naktī un darbosies jebkuros laika apstākļos," brīdina V. Štraubis, kurš strādā ar dronu un ļoti gaida jauno tehniku.

Sodus pieķertajiem maluzvejniekiem viņš uzskata par ļoti bargiem: "Tie nozīmē ne tikai kaitējuma atlīdzināšanu zivju resursiem, bet arī reālu sodu par rīcību, dažreiz var nonākt pat līdz mantas konfiskācijai. Tā var būt izmantotā laiva vai automašīna, ar kuru atbraukts līdz ūdeņiem. Kad lēmums ir pieņemts, vainīgais var lūgt, lai naudas soda summu sadala, un viņš to maksā pa daļām. Tagad likumdošana ir mainījusies – ja mēneša laikā nesamaksā administratīvo sodu, klāt ir tiesu izpildītājs."

UZZIŅAI

#Lašu lieguma laikā oktobrī jau veikti braucieni ar laivām pa Bārtu, Rīvu un Ventu, kā arī pārbaudīts Lielais Nabas ezers. Ventā atrasti trīs nelikumīgi ievietoti zvejas tīkli, kuru kopējais garums – 240 metri. Septembra beigās Užavas upē atrasti un izņemti četri zvejas tīkli.

#Zivju ieguves liegumi

01.01–31.12. – lašu un taimiņu ieguves liegums iekšējos ūdeņos.

01.10.–15.11. – lašu un taimiņu ieguves liegums Baltijas jūras piekrastē.

01.09.–30.11. – aizliegts lomā paturēt strauta foreles.

01.10.–30.11. – aizliegts lomā paturēt sīgas un repšus.

#Sods par nelikumīgi iegūtu vienu lasi vai taimiņu ir 143 eiro. Ja zivju ieguve notikusi aizliegtā laikā un vietā, zaudējumi jāatlīdzina pieckāršā apmērā, tātad par vienu lasi vai taimiņu – 715 eiro.

Avots: VVD

Valērijs Štraubis jūrā pie Sakas ietekas izņem tīklus, kurus ieraudzījis ar drona palīdzību.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.