Nacionālās triecienceltnes
Tūliņ pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētā bijušā velotreka Marss teritorijā sākās aktīva koku izzāģēšana, lai sagatavotu būvlaukumu Valsts Drošības dienestu (VDD) ēkas celtniecībai Brīvības gatvē 207. Valdības lēmums par šādas ēkas nepieciešamību bija pieņemts vēl 2017. gada 3. augustā, tā ka visi ekstrēmie procesi, bloķējot satiksmi, izrādījās bezspēcīgi.
Nu gluži kā pie mums Valmierā – varam vākt iedzīvotāju parakstus pret jaunas krematorijas celtniecību slimnīcas tuvumā, cik vien nav slinkums, taču beigu galā notiks viss, kam jānotiek, jo šobrīd varas vīriem nav tāda juridiskā spēka rokās, lai strikti lemtu par par procesa apturēšanu.
Šie notikumi pilnīgi novērsuši sabiedrības uzmanību no vienubrīd tik vētraini apspriestā Nacionālās koncertzāles projekta un ažiotāžas ap kompartijas nama nojaukšanu vai saglabāšanu. Bet tā jau ir, kā tautā mēdz teikt, nāk jauni sū.. un vecie aizmirstas. Projektēšanai nākamajā gadā atvēlēti 7 miljoni eiro, tātad lietas virzās uz priekšu un Valsts kontrolei, Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts Drošības dienestam būs ko uzraudzīt.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Lai nu paliek Rīga, kur valsts naudas ķēzīšanu savu politisko ambīciju stutėšanai viena daļa varas partiju uzskata par savu goda lietu. Daudz aktuālāks ir otrās krematorijas projekts Valmierā. Būs vai nebūs? Loģiski domājošie valmierieši joprojäm cer, ka pilsētas vara spēs argumentēti noņemt no dienaskārtības šo kremēšanas biznesa aktīvistu grupas "Edmunds Litiņš un draugi" ideju vēl pusdzīva embrija stadijā. Tas, ka nepiedodami bezpalīdzīga pret šāda projekta vispār parādīšanos dienasgaismā izrādījusies pilsētas būvvalde, galīgi nav arguments. Nezin kāpēc Valmierā apbūves plānus iespējams mainīt pēc pirmā svilpiena kaut kur no krūmiem?
Tā vien šķiet, kādam no Liesmas žurnālistiem ir vai personīgas attiecības un naids pret E. Litiņu un tādēļ Liesma tik vienpusīgi un plašā frontē, visos iespējamos variantos brauc šim uzņēmējam virsū. Lai nu paliek žurnālista nepatika, bet visai Liesmai gan, ja tā sevi pati slavē un cildina kā dažādu viedokļu paudēju, būtu pat PIENĀKUMS attiecībā pret saviem lasītājiem publicēr arī E. Litiņa viedokli. Tirgus ekonomikas būtība taču ir , ka plašāks piedāvājums iedzīvotāju vairumam vienmēr ir izdevīgs, dzen zemē cenas. Kad redzam, kā cenas krītas ar katra jauna veikala ienākšanu Valmierā, kādēļ gan lai neceram, ka tā būs arī ar krematorijām. Patreizējās piedāvātās cenas nav no zemākajām un ne katrs trūcīgāks nelaiķa pavadītājs tās var samaksāt.
Valmierieti, kopš kura laika veikalu bizness tiek pielīdzināts krematoriju biznesam? Lai kā nu mūsu valstī gājis un iet, bet tik tālu vēl neesam. Un kāpēc tieši Valmierai tad nu būtu jākļūst par šī ļoti specifiskā pakalpojuma izvēršanäs vietu? Bīda šo lietu cauri Litiņš, Latiņš vai Lietiņš - tas ir pilnīgi vienalga.
In reply to Valmierieti, kopš kura laika… by arī valmierietis
Arī valmierieti, veikali vai cita veida bizness, bet biznesa ābeces patiesība ir, ka konkurenti vienmēr cenšas iespraukties vietās, kurās kāds riskēdams ir jauna biznesa iespējas pārbaudījis. To arī ar lielveikaliem redzam. Kad jau esošajiem Valmierā sokas labi, nāk iekšā jauni, jaudīgāki un ,iespējams, pat Valletu ar dārgajām tirdzniecības platībām drīz līdz izputēšanai novedīs. Tādēļ arī var jautāt: kādēļ tieši Valmierā atļaut (kur skatās būvvalde un deputāti?) ienākt vēl vienam -veikalam, lielvācietim? Tā arī ar krematoriju. Ienācējs nāk pa biznesā jau pārbaudītu ceļu. Skaitļi parāda, cik pieticīga sākotnēji bija krematorijas peļņa un pieprasījumi pēc tās pakalpojumiem. Kad valmierieši un tuvējo pagastu cilvēki ir pie krematorijas pieradināti, tās peļņa ir strauji augusi. Bet biznesā ,kur pelna viens, cer pelnīt arī otrs. Tā arī ir atbilde, kādēļ otru krematoriju grib būvēt tieši Valmierā. Latgalē, kur ir daudz katoļu un pareizticīgo, kaut kur Kurzemē, kur suitiem, sēļiem un lībiešiem ir savas, dziļi ieskņojušās mirušo apbedīšanas tradīcijas, uzsākt kremotoriju biznesu ir daudz riskantāk. Turpretī Valmiera ir pierādījusi, ka te pēc tāda pakalpojuma pieprasījums arvien pieaug. E. Litiņš pat var cerēt, ka pēc
dažiem gadiem kremējamo te pietiks pat divām krematorijām. Bet ieguvēji būs arī valmierieši: divas krematorijas, ja vien neizveidos savstarpēju karteli, dzīs viena otrai cenas zemē! Tādēļ visu lai izšķir tirgus, nevis žurnālistu pārāk sakāpinātās emocijas un Liesmā uzkurinātās kaislības!