Ērtāka ikdiena plastmasā tīta
Aizvadītajās brīvdienās, ierodoties ciemos ar persikiem auduma maisiņā, ar mājas iemītniekiem nonācām pie interesantas diskusijas – cik bieži jāmazgā mazie auduma maisiņi?
Apdomājoties secināju, ka maisiņu neizmantoju, lai aizsargātu dārzeņus un augļus no netīrumiem apkārtējā vidē, bet gan tādēļ, lai tie būtu vienkopus gan veikalā uz letes, gan pēc tam maisiņā. Arī veikalā pārdevējas pēc katriem augļiem rokas nemazgā, tātad tie tāpat kaut kādā ziņā jau ir «netīri», iegādātos produktus mājās mazgāju pirms lietošanas uzturā. Tai pašā laikā ilgstoši turēt vai atstāt produktus plastmasas maisiņā arī nav ieteicams, jo notiek ķīmiskas reakcijas. «Plastmasas pudelēs iepakotais ūdens satur polipropilēnu (materiāls, no kā veidots pudeles vāciņš), PET (pudeļu materiāls) un neilona daļiņas. Plastmasas daļiņas pudeļu ūdenī nonāk dažādos veidos, piemēram, iepakošanas procesā – rūpnīcā gaisā plastmasas daļiņas nokļūst no darbinieku sintētiskā apģērba,» liecina Izglītības iniciatīvu centra apkopotā informācija. Lai arī iepakojums ir tīrs un atbilst sanitārajām prasībām, plastmasas iepakojumam esot saskarē ar pārtiku, pārtikā nonāk mazās plastmasas daļiņas. Un ir lietas vēl pētniecības procesā, tāpēc tas, vai un kāds kaitējums ir sveramajiem produktiem plastmasā, ir diskutabls jautājums.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv