Saruna ar Pērkoņtēvu fonā
Jūnija Vīru lietās jābūt Jānim – to izvirzīju sev kā aksiomu, turklāt izlēmu uzzināt ko vairāk par īstu vīru šepti – gaļas pārstrādi. Stundu garā sarunā, kas pirmdienas vakarā notika, zibeņojot un pērkonam dārdot fonā, Matīšu pusē, mans iztaujājamais ir Valmieras puika no Pārgaujas JĀNIS ŠĻAUKSTIŅŠ. Viņam šajā pagastā, kur čakli saimnieko tēvabrālis Anrijs, tagad paša vadīts un darbināts gaļas pārstrādes cehs un neliela, paša rokām celta vasaras mājiņa īpašumā Vildus netālu no Jēkabkalna.
Tu, trīsdesmitgadnieks, pamazām tuvojies Jēzus vecumam un gan jau esi – kā jau aktīvs puisis – dzīvē pamēģinājis daudzas lietas. Kuras no tām tev pašam visvairāk gājušas pie sirds?
Grūti pateikt, vai esmu īsts matīšnieks, taču vasaras te esmu pavadījis kopš 13 gadu vecuma. Jā, daudz kas ir paspēts jau sadarīt... Pēc Pārgaujas ģimnāzijas, kuras absolventa gredzens man joprojām pirkstā, RTU Ķīmijas fakultātē kļuvu par materiālu zinātņu inženieri, pēc tam esmu pamēģinājis daudzus darbus.
Vai esi kolektīva darba piekritējs vai tomēr vairāk vientuļnieks?
Drīzāk vientuļnieks ar mazu kolektīvu. Tā es gribētu ikdienā strādāt... Ļoti lielā kolektīvā esmu tikai ārzemēs strādājis, pusgadu lielā loģistikas milža Amazon noliktavā Anglijā biju noliktavas strādnieks, kur miljoniem preču vienību pa dienu nāca un gāja. Esmu arī celtniecībā daudzās vietās strādājis – gan Londonā, gan Latvijā, lūk, šo mājiņu pagājušajā vasarā šeit uzbūvēju. Jā, daudzas lietas ir darītas, bet nosaukt vienu, īpašu...
Vai šodien tevi var saukt par zinīgu specu gaļas pārstrādē?
Savā ziņā varbūt. Cehā ir bijušas reizes, kad esmu darījis pilnīgi visu. Esmu apguvis šo pasākumu diezgan labā līmenī no kaušanas līdz pat desu taisīšanai.
JĀNIS ŠĻAUKSTIŅŠ.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv