SIA "Baltma": piecpadsmitais nebūs vienkāršs
Šogad piecpadsmit gadi aprit vienam no atpazīstamākajām mazajām Valmieras metālapstrādes firmām – Latvijas un Vācijas kopuzņēmumam SIA Baltma. Laikā pēc uzņēmuma desmitgades svinībām, kurās klāt bija arī Liesma, vairākas lietas šeit mainījušās uz labo pusi. Par tām un arī par Baltma sarežģīto šodienu saistībā ar pandēmiju stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs KONSTANTĪNS SOKOLOVS.
Ar cik lieliem spēkiem un kādu produkciju bija pats Baltma sākums?
Sākām šajā pašā vietā – Kauguru ielā 19, agrāk tas bija 13. numurs. SIA Baltma 60% pieder mūsu vācu partneriem, bet 40% – mūsu, Sokolovu, ģimenei. Sākām, toreiz kopā uzņēmumā bijām četri, ar standarta detaļu – dažāda diametra un dažāda garuma – konisko tapu izgatavošanu. Tās piegādājām savam vācu partnerim, pirmajos divos gados Eiropai saražojām apmēram 2 miljonus gabalu. Sākām ar vienu vecu garenvirpošanas automātu, ko savā laikā atvedām no Rīgas uzņēmuma Dambis. Vēl pēc kāda pusotra gada dabūjām no Vācijas divas lietotas, taču izremontētas un uzlabotas STROM tipa iekārtas, ražošanu turpinājām jau ar tām. Tad – tas bija 2008. un 2009. gads – sākās krīze...
Kā to pārcietāt?
Mēs to mēģinājām pārvarēt, iepērkot lietotas ražošanas iekārtas no Zviedrijas un Vācijas, no tur krīzes laikā bankrotējušiem uzņēmumiem. Viņi tās pārdeva par lētu naudu. Mūsu standarta produkcija – koniskās tapas – Eiropā vairs nebija pieprasīta, jo tā bija lēta un ar mazu pievienoto vērtību, tāpēc bijām spiesti domāt kādus jaunus variantus. Bija daži uzņēmumi, pirmie pieprasījumi mums nāca tepat no Rīgas, kur vajadzēja kādas nestandarta detaļas. Tā nu mēs sākām nelielām partijām izgatavot citādākas detaļas.
PATI JAUNĀKĀ IEKĀRTA. Uzņēmuma Baltma valdes priekšsēdētājs (no labās) Konstantīns Sokolovs un ražošanas inženieris Jānis Buliņš pie šogad iegādātā universālā CNC metālapstrādes darbgalda.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv