Par Anniņu, reputāciju un dažām viltībām
Rakstot par celtniecības objektiem gan virs, gan apakš zemes, bieži vien ne tikai gribas visu no malas kādu laiku pavērot, tā teikt, sajust darba dunu, bet arī ar kādu no strādātājiem aprunāties.
Protams, ekskavatorists vai bruģieris diezin vai zinās ko pastāstīt sīkāk par konkrētā objekta lielumu naudas izteiksmē, tāpat nebūs informēts arī par to, cik un kādas firmas vēl te strādā paralēli, arī nepateiks, kurā datumā gaidāma pieņemšanas komisija... Par visām šīm lietām vislabāk zina konkrētā projekta vadītājs vai arī darbu vadītājs, meistars vai kāda cita līdzīga ranga amatpersona.
Taču žurnālistam ne vienmēr ir ļauts runāt pa tiešo ar konkrēto darbu veicēju vai vismaz objekta pārraugu. Jau labu laiciņu man ir īpašas attiecības ar Latvijas Valsts ceļiem, kur šī sabiedrisko attiecību sprausla ir visšaurākā un kur pat vesela plejāde vietējo lielā Rīgas kantora darbinieku, zinīgu savas jomas profesionāļu, ir atteikuši kaut arī visīsākās intervijas, godīgi pasakot, ka tādā veidā riskē ar savu darba ņēmēja statusu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv