Medības – tas nav tik vienkārši. II

Esi ne tikai mednieks, bet arī medību literatūras krājējs. Cik apjomīga patlaban tava bibliotēka?

Es domāju, ka šobrīd tā ir lielākā Latvijā. Zinu vēl vienu šādu bibliotēku Latgales pusē, taču, manuprāt, man ir vairāk. Jo es vienmēr visu papildinu. Savulaik bija Valkas pusē mednieks Vilis Krūmiņš, nu jau viņš medī citos medību laukos, arī viņam bija daudz sakrāts, no viņa es daudz ko pamācījos, daudzas lietas Vilis man ieteica. Varbūt es pat nesāktu visu kolekcionēt, jo mani vairāk interesē tieši medību process un citu pieredze, taču, vairākas reizes esot pie viņa un palasot to literatūru, arī man radās interese. Vilis aicināja: Ņem un sāc pats krāt, es tev vairs nedošu! Vēl tāda iespēja ir, jo antikvariātos vēl ir daudz kas dabūjams. Un tā es sāku. 

Ar ko sāki?

Kaut ko jau biju sakrājis vēl tad, kad mācījos akadēmijā Jelgavā. No grāmatnīcām toreiz papirku. Vēl šādas tādas veco laiku medību grāmatas bija tētim. Kad sāku strādāt un iestājos medniekos, sapazinos ar Vili, un tad jau viss aizgāja! Izdarīju ļoti vienkārši – noziedoju naudu, tagadējā naudā kādus 800 eiro, un ieliku visos rajonu laikrakstos sludinājumu. Un tad es tiešām savācu ļoti daudz! Daudzi cilvēki atsaucās, kuriem bija viena grāmata, otra, lai tās neaiziet zudībā. Tad es brīvajos brīžos braucu grāmatām pakaļ, noziedoju vēl kādu naudu par degvielu. Dažreiz sarunāju, ka man atved uz Rīgas autoostu. Es jau apmēram, lasot cauri visus žurnālus, zināju, kādas grāmatas ir iznākušas. Stādīju sarakstu, kas man ir un kā nav. Un tad meklēju trūkstošo rokā.

Tad jau tev faktiski ir arī visa krājuma katalogs?

Jā, tas gan viss ir ar roku rakstīts. Pēc alfabēta sakārtots. Savukārt par medību žurnāliem man visa informācija salikta datorā, izveidots liels katalogs. Es zinu, kurā žurnālā kas ir rakstīts. Piemēram, vajag par lūsi. Lūk, 1926. gada 10. numurā! Arī informācija par medībām, par medību likumdošanu. Arī tur ir katalogs, tikai pēdējo četru gadu trūkst. Varbūt pensijā būs laiks... Un nav jau man tikai informācija par medībām – man ir arī par mežu, ļoti daudz informācijas. Tad vēl man mājai ir liels daiļdārzs, un man ir par katru koku un katru krūmu sagatavota literatūra. Piemēram, par dekoratīvajiem kokiem un krūmiem pie manis pēc informācijas brauc Meža fakultātes studenti.  Tev taču pēdējais laiks rakstīt par šo tēmu doktora disertāciju. Pašam! Dekāns bija atbraucis, teica, ka šāda literatūra un tādā veidā apkopota Latvijā neesot nevienam. Nu, tas ir mans vaļasprieks! Jo mans vaļasprieks ir arī daiļdārzs, kurā sastādīti ļoti daudzi dekoratīvi koki un krūmi. Tad nu es iesāku arī par katru krūmu informāciju vākt.

Tad jau tev ir tā saucamie zaļie pirkstiņi? 

Grūti pateikt, kā tas ir, bet patika to darīt man ir. Jā, par visu ir savākts, katalogā apkopots viss, kas vien man daiļdārzā ir. Par katru koku un krūmu, arī par dabu daudz... Tie bļāvēji par dabas aizsardzību – cik viņš ir kociņus iestādījis un cik viņš personīgi ir noķēris tos, kuri piesārņo dabu? Paskaties, kas arī tagad mežos vēl notiek! Mēs jau, kad uz mežu braucam, cenšamies šos cilvēkus noķert, meklējam, kurš kurā vietā varētu būt bijis un mežu piemēslojis... Cik no šiem zaļajiem ir kaut ko literatūrā palasījuši par kādu koku vai krūmu? Vai par mežu. Viena lieta ir bļaut, otra lieta – reāli darīt! Par zaļajiem ir viens labs teiciens – kas grib izdarīt, atrod izeju, kas negrib – atrod iemeslu. Ja vēl par literatūru runājam, tad man ir par dabu, par suņiem... Man ir viss par medību suņiem, kā viņus audzināt, visa šī informācija ir apkopota. Arī daudzas medījumu pagatavošanas receptes man ir. Pats esmu piedalījies arī daudzu medībām veltītu grāmatu tapšanā. Piemēram, Jumavas izdevumā Ar plinti plecā pasaulē ir liels mans raksts iekšā. Lūk, arī mednieku anekdotes...  Faktiski rubrikā Ar bisi tu man esi bezdibenis... Labā izziņas nozīmē. Arī stāsti par medībām man ir, viss, ko ārzemju latvieši par medībām senos laikos rakstījuši. Arī krievu grāmatas, kas ir tulkotas, tai skaitā daiļliteratūra. Nav jau īsti visām šīm lietām laika tagad. Ja vēl man tas dārzs, āra darbi... Šis viss lielākoties ir ziemas darbs. 

Kuras valstis pasaulē visplašāk izvērš medību tēmu drukātos rakstos?

Manā skatījumā līderos ir Vācija un Krievija, varētu vēl arī ASV klāt minēt. Nu, angliski es nelasu, vairāk vāciski. Tomēr tās valodas zināšanas vairs nav tādas...

Vai Latvijas brīvvalsts laikā arī plaši rakstīts par medībām?

Domāju, ka ne tik plaši. Man gan ir vecās medību grāmatas, vismaz pirmie izdevumi latviski ir visi. Tur ir drusku zinātniski, bet ir arī ļoti labas praktiskas lietas aprakstītas. Daudzām šīm grāmatām, piemēram, Medniecībai, tagad bijuši atkārtoti izdevumi. Vecos žurnālus jau tagad vairs nekur nevar dabūt, viss, kas manā krājumā, ir kārtīgi pa gadiem iesiets glītos vākos. Citādi, ja gadījumā kāds lasa, tad jau var aiziet kāds numurs... Varu teikt, ka šobrīd man savākts arī daudz literatūras vairākos eksemplāros, kādu varu arī pārdot. Vienkārši, lai dabūtu atpakaļ tos izdevumus, kurus te sākumā ieguldīju. Man ir liels saraksts ar tām grāmatām un žurnāliem, kas man dubultā, varu ātri sameklēt vajadzīgo! Vārdu sakot, tavā bibliotēkā viss skrupulozi piefiksēts: kas ir, kas ir dubultā, arī maiņas fonds...  Jā, arī maiņas fonds ir vajadzīgs, jo tad var vienu otru lietu dabūt pretī. 

Šis ir interneta uzvaras gājiena laiks, vai seko medību tēmai arī internetā? Ir taču laba iespēja tur atrasto vērtīgo informāciju izdrukāt pašam sev.

Sekoju gan. Varbūt ne tik daudz, bet to daru, un visu, kas mani interesē, protams, izdrukāju un ielieku vākos. Vēl neesmu apkopojis, bet man ir arī informācija par katru putnu, par katru zvēru.

Atgriežamies pie dzīvām medībām. Kādas pašam jaunākās veiksmes bijušas?

Jaunākā trofeja ir staltbriedis. Man līdz šim bija nošauti tikai divi, šis ir trešais. Divi – ar skaistiem ragiem, trešais bija ļoti liels un vecs bullis. Tāds ir jāšauj, jo viņam vairs nav nekādu perspektīvu. Nekad nešaušu jaunu, perspektīvu bulli, esmu ļoti daudzus redzējis. Jā, pērn 20. septembrī man Mazsalacas pusē gadījās skaists medījums, pēc desmit gadiem sagaidīju savu skaisto... Aizbraucu vienu rītu, jau agri, piecos, biju mežā. Septembrī vēl sešos bija krēsla. Un es viņu piesaucu! Iegāju toreiz mežā, visās malās brieži bauro... Ceļi bija ciet, koki sagāzti pēc lielas vētras. Nu, bija man čujs, ka torīt jābūt mežā, kaut arī iepriekšējā vakarā biju no liela semināra pārbraucis. Redz, vakarā, ja briedis mežā bauro, viņam ir ļoti grūti piekļūt, otra lieta, viņš gandrīz nepārvietojas. Bet no rīta staltbriedis pārvietojas. Iegāju mežā pa tumsu, bija jau krēsla, uzsēdos tornī. Jutu, ka ir! Nobaurojās vienreiz, otrreiz... Pasaucu, man ir sava taktika, kā to lietu darīt, redzēju, ka viņam interese ir, un sagaidīju. Uz pievilināšanu tā tas man gadījās pirmo reizi. Esmu ziemeļos pievilinājis alni, bet viņš neiznāca uz mani, jo kāds bija gudrāks par mani, pasauca alni atpakaļ... 

Kā vēl tavā kolekcijā no tādām paša gribētām medību trofejām pietrūkst?

Visu Latvijas dzīvnieku trofejas man ir, jā, tā var teikt. Draugi igauņi mani tagad aicināja braukt medīt zelta fazānu uz Čehiju. Man ļoti labs draugs ir Igaunijas slavenākais taksidermists Janno, es viņu kādreiz esmu aizvedis uz Čehiju un vēl kur citur, arī viņš mani tāpat paņem līdzi. 

Līdz ar to savas medību trofejas tu pasūti gatavot Igaunijā?

Nē, līdz šim to esmu darījis Latvijā. Jā, ir jau arī Janno kaut ko man taisījis. Vienreiz bija ideja par baltastes briedi, varbūt uz šīm medībām ar igauņu draugiem kopā aizbraukšu, ja Somija ņems pretim. Man somi bijuši līdzi arī uz medībām Krievijā. Brieži ir visādi, bet varbūt tieši uz baltastes briedi gribētos aizbraukt. 

Vai karstā un saulainā Āfrika ar saviem dižmedījumiem tevi nevilina?

Nemaz. Esmu bijis Āfrikā ekskursijā un visu Āfrikas Lielo piecnieku – lauvu, bifeli, leopardu, ziloni un degunradzi – redzējis, bet medīt... Mans medību kolēģis Egons Mednis toreiz ieteica, viņaprāt, tas mani ieinteresēšot. Nezinu... Man laikam vairāk patīk tā ekstremālāk.

Tevi vairāk vilina medības bijušās Padomju Savienības teritorijā... 

Jā (smaida). Uz Āfriku jau nav jēgas braukt tikai pēc vienas trofejas. Tad jau vajadzēs vairāk, vēl un vēl... Lai nu paliek.

* * *

Vēl šis tas interesants par medībām no Viļņa stāstītā palika nākamajai reizei, kad rubrikā Ar bisi būsim kopā jūnijā vēl pirms Jāņiem. Priecīgas Lieldienas un – ne pūkas individuālos gājienos dabā!

AR IZCILU STALTBRIEŽA GALVAS ROTU. Vilnis Avots ar sava pērn Mazsalacas pusē nošautā staltbrieža ragiem.