Kāda esi, valsts asinsrite?
Īpatnējā noskaņojumā sācies jaunais gads. Kur vien pagriezies, visur runā par vienu – jaunie Saeimā un valdībā sapulcinātie kleperīši, arī vecie (30 gadu garumā) valsti nodzīvojuši līdz kliņķim. Par Rīgu nerunājot. Tā ir dziļā bezdibenī, gandrīz drupās. Paši neko nespēj, jānāk palīgos no tālās aizjūras – amerikāņiem, aizrādot, uzmundrinot vai, pareizāk, brīdinot: sak, mīļie draugi, «korupcija gadiem ilgi grāvusi Latvijas ekonomiku».
Piebildīšu, grāvusi ne tikai ekonomiku, jo Amerika brīdina arī par lielākām briesmām. Korupcija varot «apdraudēt arī valsts suverenitāti». Tas, protams, ir sevišķi satraucoši. Jā, gribas teikt, ka saindēta ir pati valsts asinsrite. Un visbriesmīgākais ir tas, ka tas noticis varas acu priekšā. Vēl vairāk – ar varas akceptu, līdzdarbojoties. Ja būtu citādi, tad vara uztrauktos, vismaz runātu, mēģinātu kaut ko darīt. Vai ne tā? Šobrīd satraucoši tas ir arī tāpēc, ka ekonomiskā izaugsme valstī šogad pasliktināsies. Tas nesīs jaunas problēmas. Kāpēc tas noticis? Valstī taču ir Satversmes aizsardzības birojs, kura tiešais uzdevums ir gādāt, lai netiktu apdraudēti, grauti valsts pamati, suverenitāte. Par to nerūpējās ne iepriekšējie šīs iestādes vadoņi, ne tagadējais. Maizītis. Bija taču ģenerālprokurora amatā, tātad bija jāzina, kas valstī notiek, kādi ir apdraudējumi. Izrādās, viņam ir pieticis ar paziņošanu, ka tas vai cits amata pretendents neizpaudīšot valsts noslēpumus. Toties čekas maisus (lai tos neatvērtu) viņš sargāja ar īpašu centību. Ja domājam nopietni, tad kādus noslēpumus te nosargāsi, ja Latvijā ir simtiem Krievijas armijas visaugstākā ranga čekistu, izlūku, spiegu, kas palika pēc armijas «izvešanas» un ieplūda lielajā migrantu straumē.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv