Mani vienkārši besī!
Latviešu valodas tīrrakstītājiem uzreiz paskaidroju, ka vārds besīt mūsu valodā, protams, atskrējis no lielās brāļu tautas un, šķiet, uz palikšanu, jo ar tādu sakāpināti emocionālu ievirzi ļauj izveidot lielisku alternatīvu garajam latviski remdenajam penterim vest ārā no pacietības. Neliegšos, arī man šo mazo žargoniņu sanāk lietot šad un tad, vairāk sarunās, retāk rakstos.
Šoreiz par divām situācijām no ikdienas dzīves. Pirmā aina no manas kolēģes gājiena uz vienu no Valmieras pārtikas veikaliem top! jau šajā gadā. Arī šai bodei, kā jau tas kārtīgai tirgotavai pienākas, automātiskās ārdurvis, kuras taču vispirms domātas tāpēc, lai cilvēks ar iepirkumu maisiņiem abās rokās varētu atstāt veikalu pēc vajadzīgo lietu iegādes. Izrādās, ne visi par šo ekstru priecājas! Tā nu kolēģe dodas iekšā veikalā, un, protams, viņas priekšā ārdurvis pašas veras vaļā. Liels ir viņas pārsteigums, otrā pusē pretim nākam sastopot sievieti, kura dodas ar pirkumiem ārā no veikala, skaļā balsī gluži vai nošņācot pretimnācējai sejā: «Kā mani besī šitās durvis!» Skaidri redzams, ka neatkarīgi no veikto pirkumu daudzuma un lietojamā labuma šī kundze jau no paša rīta ir nikna uz visu apkārtējo pasauli un tieši tāpēc viņu besī durvis, kuras pašas viņas priekšā atveras un aizveras...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv