Lūgums - uzdevums nākamajai vasarai
Šis ir laiks, kad bērni sūta savas vēlmes Ziemassvētku vecītim, manas paaudzes puikām un meitenēm gan laikam saprotamāks ir Salavecis. Bet ne par personālijām šis stāstiņš, tas būs mans lūgums pret mūsu vēlmēm allaž uzmanīgajam vecītim un, protams, viņa čaklajiem palīgiem, labajiem rūķiem.
Apiņielas tā saucamais guļamvagons jeb daudzdzīvokļu namu masīvs Valmierā ir pietiekami liels, tajā daudz iedzīvotāju un arī gana daudz privāto spēkratu. Par automobiļu izvietošanu naktsguļai ir stipri vien lokāli – katram namam pieņemami, pieciešami un lietojami – varianti, šoreiz gribu parunāt par kādu, manuprāt, akūtu problēmu lielai daļai šī pilsētas mikrorajona auto īpašnieku. Par normālu caurbraucamu celiņu kvartālam, teiksim, no Georga Apiņa ielas 14. nama sētas puses un 16. nama lielā stāvlaukuma (pašu iedzīvotāju finansēta!) virzienā uz tās pašas ielas 24. namu jeb uz tālāk esošo Rubenes ielu.
Skaidra lieta, ka tā nav un nekad arī nebūs nekāda ātrgaitas maģistrāle, jo šis tomēr ir guļamrajons, kurā priekšroka visos trotuāros un, protams, arī braucamajos celiņos kājāmgājējiem. Tā vienkārši jābūt! Tai pašā laikā reizēs, kad šo celiņu – visā garumā – tomēr vajag izmantot arī kvartāla šķērsošanai pa iekšpusi ar auto, gribētos to darīt pa salīdzinoši gludu virsmu, asfaltētu vai bruģētu, tas jau atkarīgs no individuāliem risinājumiem iepretī katram namam. Ir vietas, kur iedzīvotāji pratuši savā starpā vienoties un kopīgi labu darbiņu padarījuši – celiņu un šur tur pat auto stāvlaukumu izveidojuši no jauna, nu, vismaz veco segumu pielāpījuši, saglabājuši puslīdz lietojamu. Taču ir pāris vietas pieminētajā braucamajā gabalā, kuras jau ne pirmo gadu burtiski kliedz pēc nopietna remonta!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv