Muzikantu stāsti Valmieras bibliotēkā
Pagājušās nedēļas ceturtdienā Valmieras integrētā bibliotēka savu 12. jubileju atzīmēja draugu lokā ar devīzi «izpausmes un vārda brīvība», uz sarunu par 60. – 70. gadu estrādes ansambļiem Kvelde, Vitrium, kā arī vēlākā perioda grupām Vitamīns, Saime un citām aicinot to laiku muzikantus – saksofonistu un basģitāristu Alfrēdu Dulbergu, pianistu un taustiņinstrumentālistu Zigurdu Lazdiņu, solistu Raimondu Prenclavu, bundzinieku Leonardu Zavacki, dziedātāju un ģitāristu Hariju Joniškānu, taustiņinstrumentālistu un akordeonistu Armandu Trambicki un dziedātāju Tatjanu Karro. Tikšanās vakaru atklāja Ulža Punkstiņa izpildītā Gunāra Freidenfelda dziesma Vecmāmiņai, kuru viņš kā maziņš puika dziedājis uz skatuves kopā ar mammu – vienu no Kveldes solistēm Brigitu Punkstiņu.
Uz mēģinājumiem kā uz darbu
Pirmajam vārds tika dots Zigurdam Lazdiņam, kas savulaik spēlējis kopā ar leģendāro Gundabu Putniņu: «Ar Gundabu satikos jau sešdesmito gadu pašā sākumā, kad viņš spēlēja Vecpuišu parkā, bet viņam to lietu aizliedza. Tad vadību it kā uzņēmās Roberts Mucenieks, spēlējām restorānā gadus sešus, septiņus. Gundabs bija augstas klases mūziķis, bundzinieks, viņš rakstīja notis ļoti pareizā harmonijā ar oriģinālajiem akordiem, kādi pašdarbības ansamblīšos reti kad figurēja. Viņš bija ļoti apdāvināts un muzikāls, pēc dzirdes ņēma labāko no radio Brīvība, spītējot traucējumiem, aranžēja attiecīgajam sastāvam, ja kas neskanēja, tad notis lidoja papīrkurvī un tika rakstītas jaunas. Tas bija ļoti nopietns, audzinošs darbs, tiecoties uz arvien augstāku grūtības pakāpi, jo oriģinālie ieraksti bija vēl sarežģītāki. Viņš bija pirmais Valmierā, kurš apmācīja skolas puišus, no kuriem daži pat notis nezināja, izpildīt Bītlu dziesmas, šis sastāvs jauniešu auditorijās bija īpaši populārs. Vienubrīd Gundabs strādāja RCP klubā par vadītāju, līdz ar to tikām zālē, lai mēģinātu un gatavotu jaunu programmu, – visi vienā laikā paņēma atvaļinājumu un veselu mēnesi uz mēģinājumiem gāja kā uz darbu. Tā ka es domāju – atklātajā piemiņas plāksnē pie otām un meiseļiem viņš būtu pelnījis arī kādu noti klāt, jo mūzika viņam bija vēl pirms bildēm un pieminekļiem. Pēdējo reizi Gundabu satiku pirms slimošanas, tad tā sirsnīgi parunājāmies. Tikpat apdāvināts kā mūzikā viņš bija zīmēšanā un gleznošanā, kas palīdzēja tikt pieņemšanā pie pazīstama galvaspilsētas medicīnas profesora, – Gundabs pēc pirmās tikšanās reizes uzzīmējis tik precīzu profesora portretu, ka zinātnes spīdekļa kundze, bildi ieraugot, teikusi: zini ko, dārgais, ja tu šito zēnu neņemsi un nedakterēsi, tad mājās vari vairs nenākt.»
DZIED un SPĒLĒ Uldis Punkstiņš, klausās – Tatjana Karro, Armands Trambickis, Harijs Joniškāns, Leonards Zavackis, Raimonds Prenclavs, Alfrēds Dulbergs un Zigurds Lazdiņš. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv