Valmieras 4. skautu vienībai 25 gadi

Apgūst svarīgas prasmes Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustības, kas papildina aktivitātes  skolā un ģimenē. Strādājot grupās, bērni un jaunieši mācās āra dzīvi un vērtību sistēmu, kas  balstīta skautu un gaidu likumos un solījumos, aktīvi darbojoties sabiedrības labā, dodot iespēju gūt personisko piepildījumu, darot pasauli labāku. Organizācijas mērķis ir dalībniekos attīstīt pašpaļāvību, vēlmi izzināt, atklāt un vēlmi mācīties. Katram vecuma posmam ir sava programma, kas ietver galvenos sasniedzamos mērķus. «Mazākajiem aktuālākas būs pašapkalpošanās prasmes. Mēs mācāmies sadarbojoties. Tās nav nodarbības, nosēžoties klasē un  kaut ko pierakstot,» skaidro Valmieras 4. skautu vienības vadītājs, skolas direktors ULDIS JANSONS. Mazākajiem prasmes tiek mācītas caur rotaļnodarbībām un izmantojot projekta metodi. «Bērni paši cenšas izvirzīt savu mērķi, ko viņi grib izdarīt un kā mēs to sasniegsim, lielāka loma tam tiek piešķirta vidējā vecuma posmā, skauti un gaidas pamatā paši plāno savu attīstību, šos pasākumus un aktivitātes,» paskaidro Uldis Jansons. Katru nedēļu sanākot kopā, mērķis ir lietderīgi pavadīt laiku un kaut ko iemācīties –  ugunskura iekuršanu, komandas saliedēšanos, savstarpējo atbalstu. Mazajiem mazskautiem un guntiņām likumi un solījumi ir vienkāršāki – mazskauts klausa vecākus, mazskauts valda sevi. «Pirmais, ar ko viņam jātiek kārtībā, – tās ir savas emocijas,» norāda Uldis Jansons. Darbojoties organizācijā, bērns nemainās, viņam tāpat gribas skriet un dauzīties, bet «ir jāsaprot, kurā brīdī  jāapstājas un jāpārvar sava mirkļa iegriba, un ir jāspēj koncentrēties konkrētai lietai».

Mazākie ir visaktīvākie Jaunam biedram sevi sākotnēji ir jāpierāda, tikai vēlāk viņš tiek iecelts par pilntiesīgu organizācijas dalībnieku. Sākotnēji pārējiem un valstij ir jādod solījums, ka visiem spēkiem ievēros skautu likumus. Uldis Jansons norāda, ka jaunākie bērni ir visaktīvākie. Pašlaik ir ap 50 mazskautu un guntiņu, viņiem nodarbības notiek divās grupās, bet kopā Valmieras vienībā ir 70 – 80 dalībnieku.

Patriotiskā audzināšana «Viens ir runāt un skaidrot, otrs ir darīt, jo tukšas runas ne pie kā nenoved. Pēc runām ir jāseko darbiem, vai tie ir valsts svētki, vai citi valstij nozīmīgi datumi, barikāžu laiks, Brīvības cīņas, mēs tos noteikti izrunājam. Aicinām arī bērnus vēsturiskos notikumus pārrunāt savās ģimenēs,» tā Uldis Jansons, mudinot skautus un gaidas pētīt un atcerēties vēstures notikumus, izjautāt savus vecvecākus. Par ikgadēju tradīciju Valmieras Viestura vidusskolā kļuvis vērienīgais Lāčplēša dienas pasākums, kad pēc stundām sapulcējas skolēni un visa vecuma skauti un gaidas kopā ar savām ģimenēm, tāpat lielākie patstāvīgi piedalās pilsētas lāpu gājienā, mazākie kopā ar vecākiem. «Gājienu nogājām, bija, kas palika uz piemiņas brīdi Pilsētas kapos, bet daudzi arī steidzās uz skolu, lai varētu būt kopā ar klasi,  saviem skolas biedriem un vecākiem. Gribētos teikt, ka mums jau ir ļoti laba tradīcija. Mums ir sava gaisma Latvijai, top svecīšu raksti mūsu Latvijai. Šogad tas bija liels auseklītis, kurā tika izmantotas tuvu pie trim tūkstošiem svecīšu,» skaidro Uldis Jansons. Pasākums notiek neformālā gaisotnē, ko atzinīgi novērtē gan skolēni, gan viņu vecāki. Jau vairākus gadus Lāčplēša dienā skauti un gaidas atsaucas uz Valmieras politiski represēto biedrības aicinājumu un piedalās piemiņas brīdī Dīvala kapos, kur ir piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem. «Par to jāsaka liels paldies represēto biedrībai, viņi vienmēr Lāčplēša dienā ir apmeklējuši šo pieminekli, viņi vēlas parādīt  cieņu un nodot to arī jaunākajai paaudzei,» tā Uldis Jansons. Viņaprāt, katram latvietim ir obligāti jāizlasa divas latviešu autoru grāmatas – Aleksandra Grīna «Dvēseļu putenis» un Aleksandra Čaka «Mūžības skartie», kur atspoguļota mūsu vēsture. Viņš bērniem min, ka tie bija parasti cilvēki, zēni no ganiem, nevis kaut kādi filmu supervaroņi, kas uzvarēja karā. «Tie bija tādi paši jaunieši, pieauguši cilvēki, kas smagi cīnījās un noticēja Latvijas brīvības idejai. Tur ir jābūt lielai drosmei un iekšējam spēkam – sekot savai idejai,» uzsver skolas direktors un vienības vadītājs.

Krīzē spēj saglabāt vēsu galvu Praktiskās iemaņas lielākie bērni un jaunieši pārbauda, dodoties uz 72 stundu garām nometnēm mežā, kur apgūst prasmes, kā rīkoties krīzes situācijās, pavadot trīs dienas ierobežotos komforta apstākļos. Gandrīz 300 organizācijas biedri no visas Latvijas tikās nometnē «Rudens cerība», tāpat plaši apmeklēta arī janvāra pirmajā nedēļā nometne «Baltais Vilks». Jaunieši nakšņo apkurināmās  teltīs un mācās parūpēties par sevi un saviem draugiem. «Mēs gatavojamies āra dzīvei. Skauti un gaidas ir tā sabiedrības daļa, kas noteikti zinās, kā rīkoties, spēs saglabāt vēsu prātu, spēs parūpēties par sevi un sniegt palīdzīgu roku arī citiem. Ir bijušas dažādas ekstremālas situācijas, kas pierādījušas, ka mēs spējam rīkoties, – to atzīst arī glābšanas dienesti,» stāsta vienības vadītājs. Pieminot Ziemassvētku kaujas, «Baltais Vilks» ik gadu janvārī notiek Ložmetējkalnā.  «Ja ārā ir vairāk par -15 grādiem, tad citam par citu ir īpašāk jārūpējas, jāskatās, lai draugam degungals nav nosalis,» min skautu vadītājs. Gatavojoties nometnei, jauniešiem racionāli ir jāpārdomā savas vajadzības, ko likt somā un ko vilkt mugurā. «Skaidrs, ka viens nav karotājs un viens nav izdzīvotājs. Lielās apkurināmās teltis viens nevar uzbūvēt, un tā ir liela atbildība, jo krāsniņā reizi pusstundā ir jāpiemet malciņa. Pagalītes ir jāsagatavo, atliek krāsniņu izlaist, un principā pārējie tavi biedri ir apdraudēti. Viņiem ir jāmāk pašiem parūpēties un organizēties. Viņi varbūt nevar pieņemt svarīgus lēmumus, tāpēc blakus ir vadītājs. Tās ir trīs dienas, ko viņi pavada mežā, bet ar to pilnībā pietiek sevis pārbaudīšanai,» norāda skautu vienības vadītājs. «Pārnākot no guntiņām un mazskautiem, tas ir galvenais pasākums, ko gaida ar nepacietību, – kad es varēšu gulēt ārā, tas ir pirmais miega pārbaudījums. Jauniešiem tas ir izaicinājums, un viņi grib to pārbaudījumu – vai es to varu un kā tas būs. Un, ja arī nav profesionāla aprīkojuma, mēs meklējam risinājumus – ja  nav profesionāla guļammaisa, ņem divus parastos vai papildu segas.»

PIEMIŅAS BRĪDĪ Lāčplēša dienā Dīvala kapos cieņu pret kritušajiem izrāda arī skauti un gaidas. Ulda Jansona foto

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.