Dvēseļu putenis
Uz kino ekrāniem skatāma režisora Dzintara Dreiberga filma «Dvēseļu putenis» pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem. Tā sasniegusi rekordlielu skatījumu skaitu, to noskatījušies vairāk nekā 102000 skatītāju, to skaitā arī es.
Lai gan filmas tapšana bija apvīta ar kaudzi intrigu, milzu budžetu, režisora, kā arī sceno-grāfa meklējumiem, tā sanākusi ļoti kvalitatīva. Jau pagājušajā gadā, kad viesojāmies filmēšanas vietā, kur notika noslēdzošās Cēsu kaujas, pie dzelzceļa tilta pāri Raunai, varēja noprast, ka filmas veidošanas komanda ir sava darba entuziasti. Dzintars Dreibergs filmas tapšanai veltījis sešus gadus kopā ar savu komandu. Seši vēsturnieki strādājuši, lai filma būtu maksimāli pietuvināta notikumiem. Ieguldītais darbs ir uz ekrāniem. Gribas teikt, ka filma «Dvēseļu putenis» atstājusi vērā ņemamus nospiedumus arī manā apziņā. Lai gan zināju, ka tas nebija viegli, bet filmā lieliski atspoguļotas dilemmas, caur kurām mūsu senči gāja. Dzirdēti stāsti, ka brāļiem nācies karot vienam pret otru, viens vācu, otrs krievu karaspēka paspārnē. Filmā ir dilemma, kur galvenajam varonim jāizdara izvēle, vai nošaut savu biedru, ar ko karojis kopā, bet kas pārgājis cīnīties otrā pusē, tomēr viņš cīnās par tiem pašiem ideāliem, par brīvu un neatkarīgu valsti. Viņam draud, ka viņu pašu nošaus, ja pavēle netiks izpildīta, bet viņš paliek uzticīgs savām vērtībām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Viena no labākajām latviešu pēdējo gadu filmām, ja ne pati labākā. Jāsaka , kā latviešu parunā: Kas lēni nāk, tas labi nāk. Emocionāli ļoti paņem. Biju skatīties dienas vidū, kad vairums skatītāju bija cilvēki gados. Parasti, kad sāk rādīt beigās titrus, cilvēki jau skrien laukā, bet tagad zālē valdīja klususms. Attēlotie notikumi arī atbilst grāmatā rakstītajam un arī mana vectēva, šo notikumu dalībnieka, stāstījumam.