Žurnālistikas melnā garoziņa
Vienmēr priecājos, kad izdodas atrast kādu cilvēku, kurš nodarbojas ar to, kas pašam patīk, un par to varu pastāstīt arī plašākai sabiedrībai. Līdz ar visu sabiedrību par to uzzina arī valsts kontroles iestāžu darbinieki, viņu redzeslokā nonāk stāsta varoņi. Ražotāji un tirgotāji bieži pēc intervijām stāsta, ka ir nācies uzņemt kādu no valsts kontrolējošajām institūcijām.
Nav runa, ka šie cilvēki nemaksātu nodokļus vai mēģinātu apkrāpt valsti. Taču mazie uzņēmēji bieži visu dara paši – audzē, ražo, realizē, raksta dokumentāciju un vēl rūpējas par ģimeni, un šajā saspringtajā ritmā uzņemt viesus no uzraugošajām iestādēm ir laika un nervu patēriņš. Ir skumji uzzināt, ka cilvēku, kurš sevi realizē radoši, kādu laiku pēc intervijas apciemojoši viesi, un tas cilvēkam gados bijis liels pārdzīvojums.
Ikkatram ir bijusi pieredze Valsts ieņēmumu dienestā, pildot Gada ienākumu deklarācijas dokumentus vai kārtojot cita veida lietas. Man pašai vairākkārt ir bijusi negatīva pieredze, es klusībā lūdzu, lai netiktu pie dāmītes ar dzelzs ģīmi. Pirms pāris gadiem man bija nestandarta situācija, tāpēc nezināju, kā rīkoties. Kad griezos pēc palīdzības, VID darbiniece mani audzināja, ka es nepārzinu likumus, esmu nokavējusi termiņus. Es viņu izmisumā klausījos, bet beigās, uzņemoties savu vainu, jautāju, kā to varu labot un ka es gribu samaksāt attiecīgo nodokli. Tikai tad darbiniece nomainīja toni un attieksmi. Godīgi sakot, man bija sajūta, ka es VID lūdzos, lai varu samaksāt nodokļus. Es nepārzinu likumus un necenšos iedziļināties, bet tāpēc jau ir šādas iestādes, taču tās šobrīd neveic savu funkciju pilnvērtīgi. Domājot par vizīti VID, uzmetas zosāda.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv