Par Rencēnu literātiem Dzejas dienu laikā
Rencēnu pagasta vēsturē ierakstīti vairāku rakstnieku un dzejnieku vārdi, kuri atstājuši savas radošās domas grāmatās un piemiņā. Kad notiek Dzejas dienu aktivitātes, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja, latviešu valodas un literatūras skolotāji un klašu audzinātāji skolēnus iepazīstina ne tikai ar Latvijā zināmajiem, bet arī ar savas puses literātiem. Un viņu nav maz. Dzejniece, skolotāja Marta Grimma (Endzelīna) ir dzimusi mūsu pagastā. Par dzejnieku un žurnālistu Vili Cedriņu atgādina saziņa ar dēlu Gundaru un mazdēlu Alvilu Jelgavā, kā arī rūpes par piemiņas vietu Sauļu pusē. Vilis Āboltiņš uzskatīts par revolucionāro dzejnieku, sodīts Staļina kulta laikā, bet reabilitēts. Vilis Derums (Zemgars) – zinātnieks, paleopatologs, rakstnieks – vairākus gadus dzīvojis un strādājis Rencēnu slimnīcā. Valija Ruņģe – literatūras zinātniece, rakstniece, ārste, zināmu laiku darbojusies Rencēnos, vēlāk ASV. Viņas rakstītā vēstule draudzenei, skolotājai Zaigai Jostsonei glabājas skolas muzejā. Modris Miervaldis Mednis vienu gadu 5. klasē mācījies mūsu skolā, vēlāk kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, tad uz ASV. Vairākas reizes apciemojis skolas muzeju un dāvinājis savas dzejas grāmatas.
Joprojām Rencēnmuižā dzīvo kādreiz no Rīgas atnākusī mērniece, pastniece, rakstniece Ausma Gavare, kurai tieši mūsu pusē tapušas vairākas grāmatas. Savu darbu manuskriptus un izdotās grāmatas viņa dāvinājusi skolas muzejam. Kā liecinājums datora priekštecim muzejā atrodas viņas pirmo darbu rakstāmmašīna, kas atrasta pamesta Rīgas nomalē zem krūmiem. Sakopta tā kalpojusi pirmo grāmatu izveidei, pēdējās jau tapušas datorrakstā. Taču vēl pats jaunākais skolas muzejā ir viņas ar roku rakstītais romāns «Vecās muižas saimniece» par Rencēnmuižu un tās ļaudīm, kas prasīs pārrakstīšanu un izdošanu grāmatā.
Daudzi jau būs izlasījuši A. Gavares darbus. Tos var iepazīt gan Rencēnu 1. bibliotēkā, gan skolas muzejā. Divās mazās grāmatiņās izlasām dzīves atziņas: «Domas dvēseles mieram» un «Mīlestība ir mūžības gaisma». Par dzīves peripetijām stāsta romāni «Meža strazda dziesma», «Mantojums», bet «Dzīvības vārdā» atspoguļots ārstu pašaizliedzīgais darbs un pacientu ticība izdzīvošanai. Visaizraujošākais šķiet romāns ar dzīves faktiem un pašas radošo izdomu «Lielā tiesas vieta», kas manuskriptā saucās «Cena» par Rencēnmuižu un tās apkārtnes ļaudīm. Tikko saņemts romāns «Žiperis», kas stāsta par vidusskolēnu gaitām gada laikā vienā no Valmieras skolām.
Kad absolvente Sandra Garsele kopā ar vīru Teo Hilliardu no ASV viesojas Rencēnos, viņu ceļš vienmēr atvedis uz skolas muzeju, nu jau trešo reizi. Tas parasti noticis Dzejas dienu laikā.
Novadpētniecības pulciņš nu jau trešo gadu aicina skolēnus, skolotājus un darbiniekus iesaistīties dzejas koka veidošanā, katru gadu ar atšķirīgiem uzdevumiem: tautasdziesmas, vēlējumi Latvijai – nozīmīgas vai interesantas dzejas rindas. Šoreiz jāsavieno divu grāmatu nosaukumi vienā, lai veidotos interesants teikums, un rudens krāsu dālderī jāieraksta kopā ar abu grāmatu autoriem.
INTERESE PAR VĒRTĪBĀM. Sandra Garsele un Teo Hilliards iepazīstas ar Modra Medņa dzejas grāmatām Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv