Starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Zostēviņš Pelgots

- 22.Februāris, 2019
Dzīvesstils
Laikrakstā

«Kad pirms gadiem te, uz pilsētas un novada robežas, dabūjām zemi, audzējām dārzeņus un gājām uz tirgiem – gan Valmierā, gan citur. Reiz kādā no tiem bija sarīkota loterija, un mans numurs vinnēja zosi. Izrādījās, ka tā ir zosu māte. Mājas vēl nebija, bet būda, kur zosi turēt, jau bija. Ārā vedot, tai sēju ap kāju saitīti, jo baidījos, ka var pacelties spārnos un aizlidot. Tieši tajā laikā avīzē pamanījām sludinājumu, ka Bērzainē pārdod zosis. Aizbraucām un nopirkām mūsu zosu mātei draugu. Abi putni sadraudzējās, paši viens ar otru nodarbojās un nebija jāvadā saitītē. Zoss dēja olas un arī zoslēnus perēja. Bet vienu nakti atnāca lapsa, perēklīti izjauca un mūsu zosīti aiznesa. Pelgots palika viens pats,» stāstu par spārnaino draugu sāk viņa saimniece ILGA CERA.

Kurš tik neparastu vārdu zostēviņam izdomāja?

Vīrs. Viņš ļoti aizrāvās ar putniem, vēroja tos, pat bija sadomājis grāmatu izdot, bet tā arī savu sapni neīstenoja. Viņš arī bija izlasījis leģendu par Pelgotu. No turienes šis vārds. Zosu māti arī saucām par Pelgotieni.

Vai tolaik saimniecībā bija vēl citi putni?

Citu draudzeni Pelgotam tā arī nenopirkām. Bet mums bija pīles, un Pelgots ļoti sadraudzējās ar vienu baltu pīļtēviņu. Diemžēl arī tas aiz vecuma nomira, tā Pelgots atkal palika viens.

Kad pīļu māte izperēja pīlēnus, Pelgots uzmetās par tēvu. Nebija rūpīgāka bērnu uzrauga kā Pelgots. Nevienu pīlēniem nelaida klāt – ne savu balto draugu, ne viņu māti, kura pati bērnus pastaigās nedrīkstēja vest, par suņiem nemaz nerunājot. Bet, kad zostēviņš nebija klāt, baltais pīļutēvs mazajiem bruka virsū un knāba tiem uz nebēdu. Nu tādi gāganu kari pagalmā notika, ka bail! Gribēju pat par tiem uzrakstīt.

Vēl par suņiem pastāstīšu. Vīram bija suns, abi sapratās kā cimds ar roku. Bet Pelgots ne ar vienu, ne ar otru nesatika. Un, kā radās kāda izdevība, zostēviņš sunim ar knābi spalvās iekšā. Reiz ieķērās tam apkaklē, uzkāpa mugurā un pa visu pagalmu ar to jāja. Beidzot suns to Pelgotu nometa nost, ieķērās knābī un pārkoda to. Tā mūsu zostēviņam atlikušais mūžs jādzīvo ar pusknābi. Patiesībā ne ar vienu suni viņš nesadzīvo. Arī suņiem no viņa bail. Tā viens otram iet ar līkumu un konfliktus pat neuzsāk.

VISMAZ PA GABALU varējām iepazīties ar stāstiņa galveno varoni Pelgotu, kuram svešinieki it nemaz nepatīk. Ilga zostēviņu atrādīšanai izvedusi ārā no kūtiņas. Jāņa Līgata foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru