Citāds stāsts par Āfriku
Latvieši pārdod tehniku zeltračiem, igauņi atbalsta atraitnes Ganā. Pasaule ir tik plaša un reizē šķietami maza.
«Prieks, ka tik daudzus cilvēkus interesē ceļošana un eksotiski galamērķi,» uzrunājot valmieriešus, kas pulcējās tradicionālajā ceļotāju stāstu vakarā Valmieras Tūrisma informācijas centrā, sacīja ANDRA BRIEKMANE, Delfi žurnāliste, tūrismagids.lv redaktore, kura pērnajā gadā pabijusi Ganā, lai ne tikai apceļotu valsti, bet arī izzinātu attīstības zemei raksturīgo.
Priekšstati mainījušies
Eksotika, pārapdzīvotība, bagātības un nabadzības kontrasti, karstums, smiltis, džungļi un savannas – biežākais redzējums, ko minam, kad kāds jautā par Āfrikas kontinentu. Taču uz šo plašo vietu pasaules kartē var raudzīties arī kā uz iespēju zemi. Ganā ieraudzīti vairāki veiksmes stāsti.
«Iedzīvotāju Ganā ir gandrīz 15 reizes vairāk nekā Latvijā. Tā bijusi Portugāles, Nīderlandes un Lielbritānijas kolonija, bet pašlaik ir viena no spēcīgākajām demokrātijām Rietumāfrikā. Bija laiks, kad Gana bija arī lielākā kakao eksportētājvalsts pasaulē,» ar sava ceļojuma galamērķi iepazīstināja Andra, pastāstot, ka viņai izdevies sazināties gan ar latviešiem, kas tālajā zemē piegādā tehniku zeltračiem, gan izpētīt, kā igauņu nevalstiskā organizācija tur paveic daudz labu darbu.
«Skaistākais bija Ganas cilvēki, jo ceļojot es nevienā vietā nejutos ne apdraudēta, ne nevēlama. Biju arī Akrā, galvaspilsētā, un arī tur pieņemts, ka cilvēki uz ielas sveicinās, pārmij kādu vārdu. Kad pierodi, šķiet, ka tā ir ļoti jauka lieta – smaidīt un sveicināties,» stāstīja Andra, liekot aizdomāties par valsts attīstību gadu gaitā. Jo tā pati Akra attīstījusies no parasta zvejnieku ciema. Šis arods Atlantijas okeāna krastā joprojām tiek godā turēts, un krietnu rindu saulē kaltētu zivju tur varot nopirkt par pieciem eiro.
«Mākslinieki, amatnieki, mums šķita, ka daudzi ir ļoti radoši cilvēki. Un lielajās pilsētās, protams, vērojama strauja attīstība. Daudzi no valsts laukiem pēdējos gados dodas uz pilsētām, izglītojas atkarībā no iespējām, jo labklājības līmenis var būt ļoti atšķirīgs. Pilsētās ir vieglāka dzīve. To, ja vien ir iespējas, jaunā paaudze izvēlas. Laukos vietējiem ir kuplas ģimenes, bet mums stāstīja, ka notiek gluži tāpat kā Latvijā – vecākā paaudze laukos tāpat paliek viena,» raksturoja ceļotāja.
SALMU PINUMI ir Kongo ciema atraitņu veikums, lai dzīvotu labāk, audzinātu un skolotu bērnus. Darba iespēju sievietēm nodrošina igauņu brīvprātīgie. Žurnāliste Andra Briekmane draudzīgo ganiešu vidū. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv