Kā un kad izbridīsim no miglas?

Man šķiet, ka sen būtu bijis laiks pamatīgākai notiekošā izpētei un vērtēšanai. Diemžēl tā nenotiek. Tauta errojas, politologi spriež, žurnālisti smīkņā caur asarām. Ir jau arī pamats. Valstī, sabiedrībā notiekošais neko labu nesola. Kāpēc tā notiek gandrīz 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas? Kāpēc aizvien runājam par haosu valstī, par totālām nekārtībām? Reizēm šķiet, ka atgriezušies trakie deviņdesmitie. Tiesa, jau citā, rafinētākā izpildījumā. Korupcija tik milzīgos apmēros, zagšana, krāpšanās it visur kļuvusi par normu, nerada pat izbrīnu. Kāpēc tā? Ko esam salaiduši grīstē? Kāpēc parlamenti, valdības (cita pēc citas), policija, prokuratūra, tiesas, arī Satversmes aizsardzības birojs un drošības policija, arī sabiedrība bezpalīdzībā plāta rokas? Vienīgi žurnālisti (Nekā personīga, De Facto, vēl citi) uzplēš brūces, rāda padibeņu nebeidzamās orģijas, bet viss turpinās. Vainīgo ka mudž. Šķietami tiesā, bet nenotiesā.

Par visu to esmu uzrakstījis grāmatu Latvijas Dzīvības Stratēģija. Tajā viss pateikts. Gan par senāku vēsturi, gan par tagad notiekošo. Uzsverot to, kāpēc vēl aizvien dzīvojam pēcpadomju krāsmatās.

Bet tagad par nupat apstiprināto valdību, par Saeimu, kas līdzīgi lupatu deķītim sadiegta no pārpalikumiem. Visā pasaulē (tikai ne pie mums!) zināms, ka parlamentā jāsapulcina gudrākie, ar vispusīgām zināšanām rūdīti deputāti. Tādi cilvēki, kuri spējīgi spriest tālredzīgi, stratēģiski un iejūtīgi par savas valsts attīstību, par tautas labklājību.

Vai tā notiek pie mums? Palūkojiet! Pēdējos gados partijas dalījušās kā amēbas. Stiķējušās visdīvainākajās kombinācijās, tapušas arī jaunas. Pieminēšu tikai vienu – Repšes radīto Jauno laiku, kas turpmāk pārvērtās par Vienotību un par laimi izkūpēja. Bet Fēnikss atdzima no pelniem ar divām galvām: Jaunā Vienotība un Atīstībai/Par!, iegūstot Saeimā 21 deputāta mandātu. Vai mainījušies viņu politiskie uzskati un rīcība? Protams, nē! Te tev nu bija jaunās sejas! Jā, ienākuši arī jaunie. Lielā skaitā. 65. Vai no jaunā sastāva ir liela jēga? Ministriem noderīgos meklēja ar uguni. Protams, neatrada. Šim statusam atbilstoši tur ir tikai daži. Kaimiņa partijā nav neviena. Labklājības, Ekonomikas un Iekšlietu ministrijas vadīs ļoti nepieredzējuši cilvēki. Vai neiznāks līdzīgi kā tautas izbalsotajai Ilzei Viņķelei, kura, reiz būdama labklājības ministre, pavēstīja, ka vairums pensionāru esot strādājuši citā valstī un tādēļ nav ko tīkot pēc lielākām pensijām. Tagad lielā racionalizatore gādās par mūsu veselību. Tad nu saturieties! Drūmi! Bet Artis Pabriks! Atgādināšu, ka šis cilvēks darīja visu, lai Krievijai atdāvinātu Abreni, protams, pateicībā saņemot beigta ēzeļa ausis. Viņš un citi lietussargu revolūcijas vadoņi ir atbildīgi arī par Vecrīgas un Saeimas demolēšanu.

Tādi un līdzīgi ir šodienas laimneši. Tagad skaidri redzams, cik aplami rīkojamies, atbalstot jaunas sīkpartijas, kuras noder tā saucamajai vienreizējai lietošanai, jo drīz pārplīst kā ziepju burbulīši. Vērā ņemamā partijā būtu jābūt vismaz 5000 un vairāk biedru. Tad šādu partiju virtuvēs rastos un rūdītos cilvēki, kuri būtu parlamenta cienīgi, nevis cilvēki no ielas.

Arī valdības tapšana un tās apstiprināšana Saeimā liek secināt – paši vien (mēs, vēlētāji) esam vainīgi, balsojot par viendienīšiem. Tā bijis ik Saeimas vēlēšanās. Šīs pārdomas, protams, der nākotnei, bet šodien jāiztiek ar šo pašu mazumiņu. Atliek vien cerēt, ka jaunā Saeima un valdība tautai kaut ko noderīgu paveiks, jo pretējā gadījumā būs vien jālūkojas ne tikai pēc citas valdības, bet arī pēc jaunas Saeimas.