Ilgāk aiz restēm — pašam labāk
Pašpasludinātais «politiskais cietumnieks» Ansis Ataols Bērziņš kalpo par brīnišķu izdevību mūsu tiesu varai (arī valsts galvam) ik pa brīdim atjaunot savu autoritāti sabiedrības acīs. Izrādot jebkādu «izpratni» vai «humānismu», latvju Temīda sev būtu iecirtusi kājā.
Gluži vai par pašsaprotamu lietu Latvijā kļūst tas pūliņu vieglums, ar kādu neliels, bet agresīvs bļauru bariņš spēj uzspiest visai sabiedrībai pakļauties savām iedomām. Pietiek vien ar dažiem uzbāztiem piketiem un sociālos tīklos tiražētām riebeklībām. Veikalnieki ignorē pircēju vairākumu, vegānu ekstrēmistiem apsolot netirgot lētas olas, politiķi «mīļā miera labad» pieņem bezjēdzīgus likumus, kas sarežģī dzīvi pašiem un izraisa apjukumu viņu vēlētājos.
Tagad Delnas liekuļiem šķiet, ka atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas ļaus ar tām manipulēt viņiem un žurnālam IR, nevis Saeimā pārstāvēto partiju vadībai. Pēc tam šiem ļautiņiem ienāks prātā, ka arī Latvijas vēlētāju paustajai gribai ir jākļūst «caurspīdīgai»: godīgam cilvēkam taču nav, ko slēpt no citiem! Jā, arī savas politiskās simpātijas!