E-recepte mežmalā
«Dakter, vai kaimiņiene varēs izņemt manas zāles, kad brauks uz pilsētu? Jā, varēs, lai ieiet aptiekā un paprasa!» Tas ir viens no dialogiem, kā veci cilvēki laukos un daudzi arī pilsētas ārstu praksēs risina jautājumu, kā viņi katru mēnesi tiks pie jaunās zāļu porcijas, zinot, ka līdz aptiekai ceļš ir par tālu.
Vēl vecie cilvēki iespiež kaimiņienes, bērnu vai mazbērnu rokā teju pusi no savas pensijas un savu pasi un saka: «Ja aptiekā paprasa, lai tev ir ko parādīt!» Ir arī gadījumi, kad bērni vai mazbērni sencīšiem izrakstītās zāles no aptiekāra izlūdzas, jo reizi mēnesī uz mežmalas viensētu apciemot vecākus brauc, līdzi aizvedot veselu kaudzi ar pārtiku un arī ģimenes ārsta izrakstītās zāles. Tie bērni vispirms nebrauc pēc tēva pases, tad atpakaļ uz pilsētu pēc zālēm... Tāpat viņi nestāv blakus sirmgalvjiem ārsta kabinetā, kad vecajam vīram vajadzētu no sava ģimenes ārsta izkarot padsmit ciparus garo receptes kodu, kas varētu noderēt, ja radiniekam uz aptieku nav līdzi receptes īpašnieka personu apliecinošā dokumenta. Ja dakteris pats to kodu nepiedāvā, ja zāļu izņēmēja personas kodu elektroniskajā versijā neieraksta, tad tā vienkārši tur nav, un personu apliecinošos dokumentus vecie cilvēki bieži vispār neizlaiž no rokām laukā un tur gultā zem spilvena tāpēc, ka pasi viņam vajadzēs, ja būs jāizsauc ātrie...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv