«Es Dieviņam neko nepārmetu»

«Lūk, skaitlis simts!» — turot sarkanām rozēm un zeltīta simtnieka izdaiļoto apsveikuma kartīti un tajā ielikto pabiezo aploksnīti, teica Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Aizvadītajā vasarā valsts simtgadnieku salidojumā, kas notika Rundāles pilī, bija sapulcināti vairāk nekā 20 sirmgalvji — gan tie, kuri jau nosvinējuši savu trīsciparu jubileju, gan arī tie, kuriem lielā jubileja vēl gaidāma. Tur bija arī Lūcija. Tagad no Rundāles notikuma Lūcijai uz galda goda vietā stāv ierāmēta fotogrāfija, kurā viņa sēž pie grezna galda un viņai blakus noliecies Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kad apsveikuma runas un novēlējumi bija izteikti, ziedi salikti vāzēs, ciemiņi, kuri ir divreiz, trīsreiz un pat četrreiz jaunāki par gaviļnieci, gribēja zināt, kāds tad ir tik gara mūža noslēpums. «Darbs un tikai darbs,» tūlīt un bez domāšanas atbildēja Lūcija, piebilstot: «Dīvānā sēdētāji ilgi nedzīvo.» Kaut arī Lūcija ir dēla aprūpē, viņa vēl joprojām pati gan krāsni iekurina, gan padara citus darbiņus, visu ap sevi turēdama teicamā kārtībā un tīrībā.

Lūcijas sīkais, trauslais augums zem gadu nastas ir nedaudz salīcis, tomēr ar kūjiņu viņa itin žigli maziem cilvēkiem raksturīgajā tipināšanā pārgāja pāri istabas dēļu grīdai, lai virtuvē izrīkotu palīgus svētku tortes griešanā un maza mēriņa ieliešanā. Tad atkal, kad visi bija sasēdušies ielokā ap jubilāri un pagasta pārvaldes vadītāja Indra Celmiņa noglaudusi un aiz Lūcijas lakatiņa pabīdījusi dažas nepaklausīgas, sniegbaltas matu cirtas, varēja atsākties sarunas par dzīvi. «Vai die, raibs ir bijis mans mūžs!» teica Lūcija. «Tur jau grāmatu varētu sarakstīt!» Tas tiesa, jo Lūcijas mūžs sniedzas pat ilgāk par mūsu valsti.

SIRSNĪGS SVEICIENS. Simtgadnieci Lūciju Treimani sumina Rūjienas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Una Sniega (no labās), Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētājs Guntis Gladkins un Jeru pagasta pārvaldes vadītāja Indra Celmiņa.