Mēģina atgūt tautiešus

Ārlietu ministrijā (ĀM), kas uz ārzemēm emigrējušo tautiešu motivēšanu atgriezties atpakaļ Latvijā nosaukusi par vienu no savām šā gada prioritātēm, top jauns likums par diasporu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs dodas reģionālajās vizītēs, lai par būtisko runātu pašvaldībās. Šopiektdien tikšanās notiks arī Valmierā, jo likuma pirmās aprises plāno publiskot pēc trim mēnešiem, un tad arī taps zināms, kurām valsts un pašvaldību iestādēm obligāta prasība būs pienākums palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem sākt dzīvi Latvijā. Pagaidām gan esot pāragri spriest, vai pašvaldībām šīs prasības būs jāpilda no sava budžeta vai arī naudu iedalīs valsts.

Kārtējais mēģinājums

Likuma saturu ĀM izstrādās kopā ar Latvijas Universitātes migrācijas pētniekiem, kuri iepriekš aptaujās uzzinājuši, kādu atbalstu no valsts sagaida potenciālie reemigranti.

«Nereti ir ļoti praktiski jautājumi, kā iegūt mājokli, kā tiešām pieteikties rindā uz bērnudārzu, jo tas saistīts ar dzīvesvietas deklarēšanu. Kādā veidā labāk risināt jautājumu ar mantu pārcelšanu, jo atsevišķas pašvaldības ir sniegušas palīdzību pat tādos jautājumos. Apkopojot šādus jautājumus, ietvert sistēmisku risinājumu likumā,» LNT ziņām, kur plaši analizēta reemigrācijas tēma, skaidrojusi ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Savukārt darba devējiem kā obligāta prasība varētu parādīties pienākums sludinājumos pie vakancēm norādīt atalgojumu. Tautiešiem ārzemēs tas palīdzētu saprast, vai maz vērts pieteikties darbam Latvijā.

Diasporas likums jau būs kārtējais mēģinājums cilvēkus, kuri pirms gadiem diviem vai desmit devušies ekonomiskajā trimdā, atsaukt atpakaļ dzimtenē.

Jāatgādina, ka pirms gadiem pieciem tika izstrādāts īpašs reemigrācijas plāns, kuru tolaik ļaudis, kas bija devušies ekonomiskajā trimdā, nosauca par «nevajadzīgiem papīriem», bet pašiem plāna izstrādātājiem no Ekonomikas ministrijas pērn nācās atzīt, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.—2016. gadam sekmīgu ieviešanu kavēja galvenokārt finansējuma trūkums, bijuši arī citi iemesli, taču kuluāros saka pavisam vienkārši: plāns izčākstēja.

«Ko jūs sakāt par atgriešanās iespēju?» tā «Liesma» pirms dažiem gadiem jautāja mācītājam Artim Eglītim, kurš kalpojis pie tautiešiem Īrijā.

SIMTIEM TŪKSTOŠU Latvijas valsts piederīgo turpina dzīvošanu un strādāšanu ārvalstīs. Daļa pateikuši, ka nekad neatgriezīsies, daļa joprojām ilgojas pēc Latvijas, kāds arī kravā somas un atgriežas. Cilvēki izvēlas mainīt dzīvi neatkarīgi no valsts rakstītiem plāniem un likumiem. Foto ilustratīva nozīme