Nevalstiskajā nišā ir iespējas

Sarkanais Krusts ir starptautiska organizācija, kurai daudz funkciju, bet šķiet, ka sabiedrība, dzirdot šo vārdu salikumu, visbiežāk iedomājas — palīdzība, atbalsts, žēlsirdība.

Es teiktu, arī misija un brīvprātība. Lai mēs varētu paveikt visu, kas labi iecerēts, ir nepieciešami cilvēki, kuriem ir šis pats mērķis: attīstīties, darīt vairāk un vairāk, sadarbojoties gan ar valsts, gan pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, veidot dažādus pakalpojumus, kurus izmantotu cilvēki. Palīdzēt līdzcilvēkiem.

Lai gan Vidzemes komiteju vadāt neilgi, jums Sarkanais Krusts bijis kā pielaulāts.

Kad atdzima Latvija, pēc neatkarības gadiem, kad atplauka Sarkanā Krusta organizācija, es iesaistījos. Tas bija 1994. gads. Daudzus gadus esmu bijusi Limbažu nodaļas vadītāja. Viena mana izglītība ir medicīnas māsa, tāpēc arī organizācijā sāku darboties kā žēlsirdīgā māsa.

Bet deviņdesmito gadu vidū un beigās cilvēki pie jums meklēja ne tik daudz medicīnisku palīdzību, cik iespējas, kā mazināt sociālo spriedzi. Starp citu, tas notiek joprojām, arī pēc teju gadsimta ceturkšņa.

Es jūtu ļoti lielu gandarījumu, kas nav vārdos pasakāms, kad redzu augļus, ko var dot cilvēks cilvēkam. Vislielākais prieks ir tad, kad jūti: ir trāpīts desmitniekā, izdarot pareizās izvēles, realizētas atbalsta programmas, sniegta palīdzība.

Tātad tas darba un dzīves piepildījums rodas, ja zini, ka palīdzēts cilvēkam, ģimenei.

Izstāstīšu no pieredzes, kā notiek. Izsludinām ziedojumu akciju, jo pašu pilsētas, pašu novada cilvēki lūdz palīdzēt. Tu labi saproti, ka tiešām vajag līdzekļus, lai bērniņš varētu ārstēties ārzemēs. Un kā lai izstāstu, cik tas ir fantastiski, ka konkrētajam bērnam naudiņu saziedo pašu ļaudis! Tas ir liels prieks, ka cilvēki neatsakās cits citam palīdzēt.

VĒLĒŠANĀS PALĪDZĒT ir pati svarīgākā. Mums būs stipra brīvprātīgo komanda, kas centīsies daudz paveikt cilvēku labā, — sacīja Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes komitejas priekšsēdētāja Sandra Našeniece. Jāņa Līgata foto