Savējais ar kurzemnieka gēnu
«Valmiera ir jauneklīga, brīva pilsēta, kas attīstās. To sajutu jau laikā, kad studēju Vidzemes Augstskolā, kad sāku strādāt pašvaldībā. Tas bija pirms vairākiem gadiem, bet manī šī sajūta nav zudusi. Valmierā ir daudz uzņēmīgu, strādāt gribošu cilvēku, kuri domā, kā vairot labklājību. Arī es esmu gatavs būt šajā komandā un darboties,» saka Toms Upners, kurš kopš 2013. gada novembra vada Valmieras Kultūras centru un pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts arī par pilsētas pašvaldības domes deputātu.
Laikam nāksies ieskatīties jūsu dzīves gājuma kartē, lai saprastu, kāpēc kurzemnieks jau vairāk nekā 10 gadus sevi sauc par valmierieti.
Esmu dzimis un audzis Talsu novadā, kad pabeidzu Dundagas vidusskolu, meklēju vietu nākamajam dzīves cēlienam. Tajā laikā Vidzemes Augstskola bija salīdzinoši jauna augstskola ar labām atsauksmēm. Studenti Latvijas tajā pusē vairāk zināja par Ventspils, Rīgas augstskolām, par Valmieru salīdzinoši neko, bet es atbraucu, apskatījos, iepatikās, un Vidzemes Augstskola bija mana izvēle. Starp citu, vienīgā.
Mūsu augstskolā kultūras menedžmentu gan laikam nemāca?
Man nav kultūrizglītības apakšā (smaida). Es pabeidzu komunikācijas un sabiedrisko attiecību programmu, tad maģistrantūru, iegūstot kvalifikāciju – sabiedrības pārvaldes vadītājs. Tas nozīmē, ka varēju un mani arī interesēja darbs pašvaldībā, pārvaldīt dažādus procesus. Tolaik bija vakance Valmieras pašvaldībā — jaunatnes un sporta lietu speciālists. Bija laiks, kad par šīm norisēm pašvaldībā aktīvi domāju, tad Vaira Dundure mani uzaicināja par viņas vietnieku darbā kultūras centrā. Tā arī tuvāk iepazinos ar kultūras dzīvi, satiku cilvēkus, no kuriem liela daļa arī tagad ir mani kolēģi.
Nāca izaicinājums kļūt par Valmieras Kultūras centra direktoru. Jaunība šajā amatā ir pluss vai mīnuss?
Es nedomāju, ka vecumam ir izšķiroša nozīme, bet, kad mani virzīja par direktoru... Tas tiešām bija izaicinājums, kas septiņas reizes jāapdomā — piekrist vai ne. Es piekritu, jo saskatīju, ka manī ir tās kvalitātes, lai vadītu šo iestādi, un liekas, ka teju četros gados, kas būs nostrādāti, tas apliecinājies.
Skan drusku ambiciozi, bet zināt savu varēšanu laikam nav slikti.
Zināju procesus, kurus vajag sakārtot, likās, ka spēju veidot labvēlīgu mikrovidi iestādē, kolektīvā, darbinieku starpā. Domāju, ka mums izdevies sakārtot arī to jautājumu, ko sauc par darba plānošanu un īstenošanu.
Sakāt, ka savlaicīga plānošana ir veiksmes atslēga.
Nevajag visam notikt pēdējā brīdī, haotiski, stresaini, tas prasa ļoti daudz enerģijas no pašiem darbiniekiem. Jā, tiek plānots kultūras dzīves kalendārs, jā, radošais darbs ir nemitīgs no pasākuma uz pasākumu, bet jācenšas domāt uz priekšu, par būtisko, un neizšķīst sīkumos.
Gribas tikt līdz rezultātam, tā saka Valmieras Kultūras centra direktors TOMS UPNERS, runājot gan par iecerēto centra pārbūvi, gan virkni idejām, kas veido kultūras dzīvi mūsu pilsētā. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv