Dzīvošanai laukos labas iespējas

Tradicionālie Grāmatu svētki šogad tika svinēti Sēļu muižā. Vietā, kas nepārprotami atgādina, cik daudz iespējams izdarīt pat tā sauktajos dziļajos laukos, ja netrūkst ideju un cilvēku līdzdalības. Pateicoties darbīgumam un tam, ka ieceres atbalstījusi arī novada pašvaldība, jau pāris gadus ik pa reizei nākas piedzīvot, ka muiža ir augšāmcēlusies ne tikai savā ārējā veidolā, bet arī saturā.

Tāpēc ne bez pamata tieši Sēļu muižā notika diskusija par to, cik svarīga ir piesātināta kultūras dzīve laukos, lai iedzīvotāji noturētos teritorijās, kur lielražošana ir teju neiespējama un pieprasījums pēc darba rokām pēdējo pārdesmit gadu laikā strauji sarucis.

Pilsētnieki izvēlas lauku stilu

Diskusijā piedalījās 12. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš neslēpa, ka arī viņa ģimenei ir lauku māja apmēram 50 kilometrus no Rīgas, Vecumniekos, un viņš tur neesot vienīgais rīdzinieks.

«Kādreiz bija stilīgi, ka tev mājās ir vannas istaba, tagad tā jūsmojam par pirtiņu. Rīdzinieki dodas ārpus Rīgas, ir atpirkuši īpašumus, iekārto māju un dārzu. Tas arī bija viens no padomju gadu noziegumiem — ielikt latvieti blokmājā. Mums vajag zemi, savu dārziņu, jo tas ir arī lokālpatriotisms, kas saglabājies. Īpaši to var just Piebalgas pusē, kur vienmēr inteliģence braukusi vasarās, iekopuši īpašumus. Kāpēc pieminēju lokālpatriotismu? Tāpēc, ka zeme latvieti notur arī pie Latvijas. No blokmājas ir salīdzinoši viegli aizbraukt darbā uz Angliju, bet kā tu pametīsi paša celto māju, iekopto dārzu? Sava zeme ir un paliek tas enkurs, kas cilvēkus notur Latvijā,» pārdomās ar auditoriju dalījās Ingmārs Līdaka. Klausītāju vidū bija novadu bibliotekāri, čaklākie grāmatu lasītāji, interesenti, kuriem tīk ieklausīties citu viedokļos, satikt dažādas personības pasākumos.

DISKUSIJĀ par to, kā reģionos sadzīvo lauksaimnieciskā ražošana un kultūras mantojums, iesaistījās 12. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka un ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Jāņa Līgata foto