Skudrām sētiņā dzīvot netīk
Ziemassvētkos man iznāca pastaigāt gar Stāvajiem krastiem, pabūt arī Sajūtu parkā. Patīkami, ka tas arvien labāk tiek sakopts un ir kļuvis par valmieriešu un arī ciemiņu populāru pastaigu vietu. Šeit var gan izbaudīt izklaides, gan reizē pabūt svaigā priežu meža gaisā, vērot dabas norises. Tas mūsdienu urbanizētajā laikmetā, manuprāt, ir ļoti būtiski un liels ieguvums Valmierai.
Te arī ievēroju, ka parkā esošie skudru pūžņi ir iežogoti ar rūpīgi izgatavotām sētiņām. Šajā sakarā gan man ir iebildes, tādēļ par skudru pūžņu iežogošanu atļaušos nedaudz padalīties pieredzē.
Savulaik meža darbiniekiem skudru pūžņu iežogošana mežā bija noteikts kā dabas aizsardzības pasākums. Padomju laikos pat bija plāns, cik skudru pūžņu konkrētajā periodā un teritorijā jāiežogo. Ka skudras ir mežam ļoti noderīgi kukaiņi, to nu laikam gan zina visi. Savukārt skudru galvenais ienaidnieks ir mežacūka. Tā ir visēdājs, tādēļ ziemā labprāt mēdz izārdīt skudru pūzni, apēst visu, kas vien tajā ir ēdams, un pēc tam vēl arī izārdītajā pūznī pārgulēt. Iežogojumi dažus skudru pūžņus no mežacūku izdarībām varbūt pat pasargāja. Tā kā pats esmu piedalījies skudru pūžņu iežogošanā un pēcāk novērojis rezultātu, tad diezgan droši varu teikt, ka skudrām pašām viņu mājas iežogošana ne vienmēr patīk. Bieži bija gadījumi, kad skudras pēc pūžņa iežogošanas to pameta, īpaši, ja žogu novietoja pūznī vai tam cieši klāt.
NETĪKAMA. Pūžņa aizsardzībai domāta sētiņa, ja tā veidota no platiem dēlīšiem un likta pārāk tuvu, skudrām nepatīk. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv