Māris Zariņš

Breksis jeb plaudis laikam ir mūsu ūdeņu viena no populārākajām zivīm. Arī dažādos veidos pagatavotam, īpaši jau kūpinātam, tam gastronomiskā vērtība ir OK. 

Gadījās, ka kaimiņš atveda malkai zāģmateriālu atgriezumus. Papētot tuvāk, sapratu, ka tie ir no oša koka. Žēl, ka tādu materiālu nokurinās!

Pirmo dzinējmedību rīts medību kolektīvam Mazsalaca šosezon Sēļu pusē – mežā blakus ceļam uz Vērsi – sākās kā parasti. Mednieki (arī pāris mednieces) sarokojoties apsveica cits citu ar medību sākumu un vēlēja jaunus piedzīvojumus. Pēc obligātas dokumentu, ieroču pārbaudes un medību vadītāja stingras drošības instruktāžas tika nolemts, ka šodien medīs tikai lielos dižmedījumus – aļņus, staltbriežus un mežacūkas. 

Pirms Lieldienām 18. aprīlī Mazsalacas kultūras centrā pulcējās grupa mazsalaciešu, 1991. gada barikāžu dalībnieku, ar mērķi dibināt barikāžu dalībnieku biedrību. Dibināšanas sanāksmē piedalījās arī bijušais Latvijas Republikas Saeimas deputāts, savulaik Latvijas Tautas frontes vadītājs, tagad 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks. Biedrības dibināšanas mērķu svarīgumu labi raksturoja sanāksmes ievadrunā viņa teiktais: «Bieži vien barikāžu nozīme Latvijas valsts atjaunošanā netiek pienācīgi novērtēta, uzskatot, ka PSRS jau sabruktu tāpat. Jā, sabruktu, bet vai tad, ja mēs nestāvētu uz barikādēm par neatkarīgu Latvijas valsti, tā tiktu izveidota? Droši vien ne. Ticamāk, taptu kaut kāds apgabals ar promaskavisku valdību.»

Ziemassvētkos man iznāca pastaigāt gar Stāvajiem krastiem, pabūt arī Sajūtu parkā. Patīkami, ka tas arvien labāk tiek sakopts  un ir kļuvis par valmieriešu un arī ciemiņu populāru pastaigu vietu. Šeit var gan izbaudīt izklaides, gan reizē pabūt svaigā priežu meža gaisā, vērot dabas norises. Tas mūsdienu urbanizētajā laikmetā, manuprāt, ir ļoti būtiski un liels ieguvums Valmierai.