Raganu vietu meklējumos
Vai kāds šodien var pateikt, kā bija tajos laikos, kad patiesi raganas mitušas dažādās vietās? Var pamēģināt, ielūkojoties leģendās, ticējumos, nostāstos, teikās par to, kas saistīts ar šo vārdu. Burtnieku novada bibliotēkās pie Guntas Daļeckas, Aelitas Punkstiņas un Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā viesojās žurnāla «Citāda Pasaule» darbinieki, lai iepazītos ar vietām un materiāliem, kas stāsta par sieviešu kārtas būtnēm ar burvju spējām — raganām, kas nodara ļaunumu kā neredzamas, mītiskas būtnes.
Visplašākais materiāls tika gūts no Rencēnu pagasta, jo teiku un vietu nosaukumi ar raganām iepazīstami 11 veidos. Bijušā skolas pārziņa Artūra Lapsiņa un viņa laika skolēnu ieguldītās aktivitātes vietējās folkloras vākšanā un Intas Pētersones ierakstītais Rencēnu vēstures grāmatā ļauj ielūkoties vietās, kas saistītas ar pārdabiskiem nostāstiem. Arī cilvēki, kuru dzīvesvietas atrodas tuvāk nosauktajiem kalniem un kalniņiem, var raksturot pašreizējo situāciju un atsaukties uz dzirdēto.
Nedaudz izsekosim iegūtajām ziņām. Bijušajā Dukuru pusmuižas egļu mežiņā zem kādas egles saknēm glabājusies zelta nauda, pēc kā kārojuši daudzi, taču raganas nav ļāvušas tai piekļūt. Zem saknēm vēl tagad zeme izgaismojoties. Teikas par Raganu kalnu jeb kalniņu pie Šķudu mājām vēsta par tā ģeogrāfisko izcelsmi un spīganām, kas laidušās pāri nelielai upītei un purviņam.
MĪTISKIE STĀSTI Ēveles pagasta bibliotēkā. No kreisās: Aelita Punkstiņa žurnāla «Citāda Pasaule» žurnālistiem stāsta par savas puses pārdabiskajiem spēkiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv