Jānis Greste un Valmiera
Šķiet, Latvijas pedagoģijas vēsturē nav otras tik spilgtas personības, kas būtu atstājusi tik dziļas pēdas dažādās jomās kā vidzemnieks Jānis Greste, Grestes Jancis — izcils pedagogs novators, sabiedriskais darbinieks, muzejnieks, ģeologs, lielisks lektors, literatūras un folkloras materiālu vācējs. J. Grestes skolnieku skaits sniedzās simtos. Starp tiem arī kādreizējie Valmieras puikas, pilsētas skolas un E. Liepiņa proģimnāzijas audzēkņi: rakstnieks Pāvils Rozītis, dzejnieks Linards Laicens, publicists un rakstnieks, skolotājs Jānis Eduards Lapiņš, Lauksaimniecības akadēmijas profesors un pirmais tās rektors Pāvils Kreišmanis (Kvelde), vēsturnieks, rakstnieks Arveds Švābe, žurnālists, rakstnieks un teātra kritiķis Jānis Kārkliņš, grafiķis Niklāvs Strunke u.c. Greste par sevi mēdzis teikt: «Es jau nedzīvoju, es švirkstu kā paeglis, kam pielikta uguns». Šovasar šai savdabīgajai personībai apritēja 140.
Sava ceļa gājējs
Jānis Greste dzimis 1876. gada 5. jūlijā skolotāju ģimenē. Viņa tēvs skolotājs Jēkabs Greste – «visu cienīts un mīlēts», nomirst, kad Jānim 11 gadu. Paliek māte ar četriem mazgadīgiem bērniem. Jancim kā vecākajam jāsāk darba gaitas krogā kā izsūtāmajam puikam, vēlāk – kā melderzellim. Paies gadi, līdz izdosies ar uzslavu pabeigt (1895) četrgadīgo Pleskavas pilsētas skolu un uzsākt skolotāja darbu nelielajā Ķemeru skoliņā. «Nolēmu turpināt tēva iesākto.» Pašmācības ceļā Jānis cītīgi gatavojas un noliek iestāju pārbaudījumus Pēterburgas skolotāju institūtā. Ar apbrīnojumu neatlaidību jauneklis panāk, ka viņu uzņem institūtā kā stipendiātu. Studiju gados iepazīstas ar Rūdolfu Blaumani, kļūstot par rakstnieka vienu no vistuvākajiem cilvēkiem. Kad R. Blaumanis smagi saslimst, J. Greste pašaizliedzīgi rūpējas par viņu, pavada uz Takaharju sanatoriju Somijā.
TOLAIK. Valmierieši svētkos uz tilta XX gs. sākumā. Foto no Valmieras muzeja krājuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv