Neredzamie striķi
Pārsteidz Ingas Koļegovas entuziasms, viņai uzņemoties «bāzt galvu cilpā» — vadīt Valsts ieņēmumu dienestu. Tomēr līdzīgas jūtas jau izraisīja jaunās veselības ministres Andas Čakšas pēkšņā apņēmība iejūgties Gunta Belēviča atstāto traģisko problēmu vezumā.
Diez vai šāda gatavība būtu skaidrojama tikai un vienīgi — kā patlaban no medijiem un sabiedrības prasa politiski iedēstītais «labais tonis» — ar abu kundžu spējo patriotisko vēlmi palīdzēt savai valstij grūtā brīdī. Viņām līdz šim bija pietiekami veiksmīga, sakārtota, ienesīga un relatīvi mierīga, cik nu tas ir iespējams valsts darbā, profesionālā ikdiena. Viss ilgos gados sasniegtais tiek ar pārāk vieglu roku pamests, pat ne asariņu no vaiga nenotraucot, — bet mēs visi izliekamies, ka tas ir gluži pašsaprotami.
Čakšai kļūšana par ministri nozīmēja būtiski mazākus ienākumus: vadot Bērnu slimnīcas valdi, viņa pērn nopelnīja 55275,92 eiro lielu algu, papildus tam arī saņemot 47890,64 eiro par Stradiņa slimnīcas valdes locekles amatu. Savukārt veselības ministrs Belēvičs 2015. gadā algā saņēma vismaz trīs reizes mazāk — 31633,64 eiro.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv