Tveice kā smaga nasta

28.Jūlijs, 2016
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Grūti, ja līdz ar karstumu rodas nespēks un vispārēji slikta pašsajūta, ko izraisa sirds pārslodze. Kā vasarā rūpēties par sirds veselību un savu labsajūtu, stāsta farmaceita asistente Alise Ozola.

Izvairies no pārlieku ilga laika karstumā

Karstā laikā organismam nepieciešams atvēsināties, un viens no orgāniem, kas uzcītīgi veic šo funkciju, ir sirds. Tā ar paātrinātas darbības palīdzību palielina organisma slodzi, veicinot svīšanu. Šis process savukārt atvēsina ķermeni. Tāpēc vasaras sezonā biežāk parādās sūdzības par sliktu pašsajūtu saistībā ar sirds pārslodzi.

Lai novērstu sirdsdarbības problēmas, ļoti svarīgi ir neļaut organismam pārkarst. Tāpēc saulainās un karstās vasaras dienās daudz vairāk nepieciešams sekot līdzi pulkstenim: izvairīties no aktīvām darbībām karstākajā posmā no pl. 12 līdz 15. Šajā laikā atrodoties ārā, ieteicams uzturēties ēnā. Tāpat, lai izvairītos no pārkaršanas, noteikti jāizmanto galvassega. Būtiska ir arī šķidruma uzņemšana — vismaz divi litri dienā. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ieteicams lietot arī sirdi stiprinošus līdzekļus un vitamīnu kompleksus, kas ar dabīgu minerālvielu palīdzību stiprina sirdi un asinsvadu sieniņas un palīdz saglabāt optimālu asinsspiedienu.

Ierobežo slodzi

Pārkaršanu un sirds pārslodzi lielā mērā ietekmē fiziskās aktivitātes. Būtiski atcerēties, ka nespēks no karstuma var iestāties ļoti strauji. Ja vien iespējams, jāsamazina fiziskās aktivitātes karstākajā laikā vai jāmeklē ēna attiecīgā darba veikšanai. Savukārt, ja tas nav iespējams, jācenšas ik pa laikam ieturēt pauzi, lai atvēsinātos. Labi, ja fiziski smags darbs netiek darīts vienatnē — gadījumā, ja pēkšņi uznāk nespēks, ir kāds, kurš var palīdzēt.

Pareizs uzturs un pietiekams daudzums šķidruma

Viens no vissvarīgākajiem elementiem, lai vasaras karstumā atvēsinātu ķermeni, ir regulāra ūdens dzeršana. Dehidratācija paātrina asinspiegādi sirdij, kas savukārt palielina slodzi. Tāpēc ļoti būtiski ir reizi stundā izdzert vismaz glāzi ūdens. Kopumā — vismaz divus litrus dienā. Savukārt alkohols un dzērieni ar augstu kofeīna saturu karstā laikā ir īpaši nevēlami.

Veselīgs uzturs ir svarīgs visos gadalaikos, bet jo īpaši pie ēdienkartes jāpiedomā karstajos vasaras mēnešos. Sāļi, cepti, asi un smagi ēdieni veicina organisma dehidratāciju. Šāds efekts ir arī saldiem ēdieniem. Tie jāaizvieto ar maltīti, kurā ir liels šķidruma daudzums. Latvijas iedzīvotājiem šajā laikā ir pieejami veselīgi pašmāju dārzeņi, kas ļoti atvieglo veselīgas ēdienkartes izveidi. Salāti, gurķi, tomāti, ogas — veselīga alternatīva smagajam ziemas ēdienam.

Atbilstošs apģērbs

Lai gan var šķist pašsaprotami, ka vasarā jāģērbjas plānāk, būtisks ir arī apģērba materiāls. Viegls, elpojošs audums palīdzēs ilgāk saglabāt ķermeņa vēsumu, kamēr sintētiski materiāli radīs pretēju efektu.

Plāno dienu!

Cilvēkiem, kuri cieš no karstuma radītiem veselības traucējumiem, ir būtiski plānot dienu tā, lai būtu iespēja atvēsināties. Ja karstā dienā plānota ilgstoša uzturēšanās ārā, būtiski padomāt, vai būs iespēja atvēsināties, atpūsties vēsā telpā. Atrodoties pilsētā, no karstuma iespējams patverties veikalos vai kafejnīcās, kur darbojas gaisa kondicionieris. Ķermeni ātri var atvēsināt, zem auksta ūdens paturot apakšdelmu — vietas, kur asinsvadi vistuvāk ādai. Ar aukstu ūdeni jāapslaka arī skausts. Šādi organismam palīdzēsiet ātrāk atgūt enerģiju.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru