Vai liberalizēsim valsts interesēs?
Vēl vakar Saeimā viens no aktuālākajiem tematiem bija nevis jaunās valdības ministru tenderis, bet gan atkal jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju. Laikam jau tāpēc, ka te zem skaistiem politiskiem lozungiem paslēpušies arī gardi kumosi, kurus dabūt savā bļodā rokas niez ne vienam vien i tepat, i aiz kordona.
Atcerēsimies, ar kādu steigu savulaik daži sabiedrībā labi pazīstami vīri steidza iegādāties zemi Dobeles pusē virs Latvijā otra pazemes dižtilpuma potenciālajai gāzes glabāšanai; vai gan tagad kas būtu citādi?Labticīgi visi cerēsim, ka patiešām tik kardinālos risinājumos, kādi ir paredzētie Latvijas gāzes sadalīšanas jautājumi, mūs atkal negaida kāds slēgtās valdības sēdes piededzis pīrādziņš, pareizāk sakot, mīna ar laika degli. Taču der ieklausīties vienmēr skaidru valodu mīlošās ekonomistes Raitas Karnītes teiktajā viņnedēļ intervijā DB: «Sabiedrībai nav nekādas pārliecības, ka (gāzes tirgus) liberalizācijas gadījumā tiks nodrošināta ilgtspēja, nevis kādas intereses. Citu pušu intereses, kas liberalizāciju bīda ar politisku metožu palīdzību. Sabiedrība tiek apstrādāta ar primitīvu vienvirziena propagandu: krievi nāk!, krievu kompānija, mēs tādu negribam. Taču pajautājiet — no kurienes nāks šī cita gāze, ja ne no tās pašas Krievijas, tikai caur starpniekiem.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv