Valoda ir atslēga uz sirdi

VALODA IR BAGĀTĪBA, kuru neviens nevar atņemt, par to pārliecināta SIA «Valodu mape» dibinātāja un direktore Sarmīte Jenerte un projektu vadītāja Lelde Grava. Anta Lūsas foto

Kāds iemācīsies braukt ar auto, kāds izšūt, kāds dejot, spēlēt mūzikas instrumentu, bet SARMĪTE JENERTE un LELDE GRAVA spriež, ka var un vajag mācīties valodu. Sarmīte un Lelde ir māte un meita un abas darbojas pašu dibinātā uzņēmumā «Valodu mape», piedāvājot zinātkārajiem un uzņēmīgajiem mācīties svešvalodas: angļu, vācu, spāņu, krievu un franču. Vajag stingru apņemšanos«Mācīties jaunu valodu ir izaicinājums. Jāpierāda raksturs, jāpastrādā ar sevi, jo mēneša laikā tas nenotiek. Bet jāatceras: arī, uzsākot sportot, pirmais posms būs grūts! Kad 100 metrus vari noskriet bez aizelšanās vai kad bez lielas domāšanas jaunajā valodā vari pateikt: sveiki, lūdzu, paldies, kā iet, — tad tikai jāturpina strādāt. Valodai vajag pamatu: jāmācās gads, divi, četras stundas nedēļā. Ja tas ir izdarīts, tad valodu neviens un nekas vairs tev nevar atņemt!  Paralēli jāizvēlas: skatīties filmas, seriālus, lasīt grāmatu oriģinālvalodā vai braukt uz valsti, kur apgūtajā valodā runā. Ar mēnesi jau  pietiks, lai valoda nosēžas,» aizrautīgi stāstīja Sarmīte, kura pārvalda vācu un angļu valodu un tās māca arī studentiem, kas par izaicinājuma vietu izvēlas «Valodu mapi».Lelde uzņēmumā ir projektu vadītāja un labi zina: ir klienti, kas ar vēlmēm apaug gadu mijā, bet ir arī tie, kas sapņus lolo, lai piepildītu. «Pēc cik ilga laika runāšu, ja šodien sākšu mācīties? Tas ir jautājums nevietā.  Laikam 1. janvāra apņemšanās sākt jaunu dzīvi šajā gadījumā neder (smejas). Mēs arī janvārī neko jaunu nepiedāvājam, jo kursi ilgst pusgadu vai četrus mēnešus, jāpagaida, kad mācības sāks jauna grupa. Kas tā izdara, noturas. Viņi patiesi ir gribējuši mācīties, un viņiem izdodas,» pieredzē dalījās Lelde, bet Sarmīte piebilda: «Vajag, pieņemot lēmumus, rakstīt plusus un mīnusus. Jāizvēlas mācīties to valodu, kurai varat pielikt visvairāk plus zīmju: priekam, sirdij, darbam.» Angļu mēle kā esperanto Kursus arvien biežāk apmeklējot cilvēki, kas atzinuši: lai vai kā, bet viena svešvaloda ir kārtīgi jāzina! Vecumam te neesot nozīmes, jo jaunie krievu valodu sāk uzskatīt par svešvalodu, bet tie, kam pāri 40, tā domā par angļu, vācu valodu.«Saziņai angļu valoda pašlaik pilda esperanto lomu, un visās pasaules malās ar to tu tiksi krastā! Runa var būt par to, kuru izvēlēties kā otro, trešo valodu, jo, manuprāt, noder katra, bet izplatītākās — vācu, spāņu, franču. Es nepiekrītu tam, ka Latvijā obligāti jāmācās krievu valoda. Tā joprojām ir mūsu vidē, jo te pastiprināti ienākusi, tāpēc vieglāk apgūstama un nepazudīs,» uzsvēra Sarmīte, bet Lelde iebilda, sakot, ka viņas vecuma jauniešiem un jaunākiem arī krievu valodas zināšanu pietrūkst, jo tā nav apgūta ne skolā, ne augstskolā.