Atklātas politikas deficīts
Šīs nedēļas sākumā lielu daļu sabiedrības pārsteidza valsts premjerministre Laimdota Straujuma («Vienotība»), paziņojot par atkāpšanos no amata. Iespēja, par kuru tika runāts tik sen, ka daudzi vairs vienkārši neticēja premjeres demisijai, beigās izrādījās negaidīta un pārsteidza publiku nesagatavotu. Arī amati (vai pareizāk — personālijas) vecajā jaunajā valdībā nav sadalīti, tamdēļ vēl kādu laiciņu premjera krēslam būs iepriekšējā saimniece, kas gan šajā gadījumā nav galvenais.
Būtiski, ka projām no darba kabineta nu jau bijušo premjeri neviens atklāti, protams, nedzina, jo situācija, kad nepopulāra valsts vadītāja īsti nekontrolē nedz valdībā, nedz valstī notiekošos procesus, bija pieņemama lielākajai daļai politiskās elites. Vieni varēja izvērst nesaskaņotu pašdarbību, citi audzēt savus politiskos reitingus uz ar sabiedrību slikti komunicējošās premjeres fona, bet vēl trešie — kārtot lietas, kas daudz vairāk līdzinās rebēm, nevis darījumiem. Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskie rādītāji, lai arī čīkstot un grabot, taču ir ar plusa zīmi, aina gluži vai idilliska. Ne jau valstij un tautai, bet lielākajai daļai politiskās elites, protams.Ja šādos apstākļos premjera krēslā atrastos cilvēks ar ziloņa biezuma ādu, viņu no krēsla neviens neizceltu pat ar ceļamkrānu vai dziesmoto revolūciju, vēl jo vairāk tādēļ, ka nākamās vēlēšanas gaidāmas tikai pēc trim gadiem. Tomēr Laimdotas Straujumas āda acīm redzami nebija pietiekami bieza, lai turpinātu ignorēt plašu tautas masu kurnēšanu un pašas pārstāvētās partijas biedru centienus aizzāģēt viņas krēsla kājas, tamdēļ tika paziņots par demisiju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv