Izlietne kā taurenis, kā jūras vilnis, kā kļavas lapa...
KASPARS ZVIEDRĀNS ir galdnieks vismaz trešajā paaudzē — ar koku strādājuši gan viņa vecaistēvs, gan tēvs, puisim mantojumā atstājot ne tikai darbnīcu, bet, nenoliedzami, arī meistara gēnus.
Kaspars atzīstas, ka sākumā galdniecība nemaz tā īpaši nav interesējusi, bet: «...pēc tam kaut kā panesās, droši vien pienāca attiecīgs vecums».
Puisis stāsta, ka par galdnieku izmācījies Rīgā. Skolā vislabāk patikusi kokgriešana, un diplomdarba uzdevums bijis Liepājas pusē izgatavot baznīcas altāri: «Strādājām seši cilvēki, rezultātā tapa divas divmetrīgas durvis ar kokgriezumiem, arī pats altāris sešu reiz astoņus metru izmērā ar vairākām skulptūrām. Darbs tika labi novērtēts. Biju tur aizbraucis, altāris vēl tagad stāv.»
Kad Kaspars atgriezies Kocēnos, sākušies sava profesionālā ceļa meklējumi. Interesanta likusies draugu kaut kur sadzirdētā ideja par izlietnēm no koka.
«Nebiju iedomājies, ka kaut kas tāds ir iespējams. Apskatījos internetā — jā, ir. Un nu jau esmu izgatavojis desmit tādas izlietnes. Pirmā nu jau pirms vairāk nekā diviem gadiem tapa pašam sev, lai pārbaudītu, vai tāda tiešām spēj funkcionēt,» atklāj Kaspars.
Apskatot darbnīcā redzamās koka izlietnes, rodas iespaids, ka tās tapušas no viena koka gabala, taču izrādās, ka ir līmētas. Meistars paskaidro, ka teorētiski ir iespējams izgatavot arī no viena koka gabala, taču, lai pie tā nonāktu, vajadzētu pārāk daudz laika.
SARKANĀ. Meistaram padodas arī šādas formas. Anta Lūsas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv