Kalpo, jo izdevies piecelties
Valmieras pilsētas invalīdu biedrības «Atspēriens» valdes priekšsēdētāja ILGA MAURIŅA mudina priecāties par katru dienu un turēt sevī latvietību. Viņa to iemācījusies un neslēpj, ka ir laimīga, izdzīvojot mirkļus un aizejošo vasaru.
Kāda bija vasara, kas nu jau visiem māj ardievas?
Brīnišķīga! Man nebija atvaļinājuma, kuru paredzēju jūlijā, jo pabiju tik daudzās vietās. Latgalē, Medņevā bijām invalīdu sporta spēlēs, apraudzījām visu, ko tajā pusē var baudīt, biju savas dzimtas saietā Dundagā, un vislielākais prieks, ka kārtējo reizi 3x3 nometnē. Šoreiz tā notika Priekuļu novadā, sabrauca vairāk nekā 300 latviešu no visas pasaules, un man bija tā lielā atbildība vadīt vienu no nodarbībām, kurā stāstīju, rādīju un kurā katrs pats mēģināja šūt etnogrāfisko kreklu.
Līdz šim bija nācies redzēt, cik enerģiski «Atspēriena» cilvēkiem stāstāt, kā no gandrīz nekā var uztaisīt brīnumus: rotas, vēja zvanus, sadzīvē noderīgas lietas. Tautiskie krekli, blūzes — tas skan daudz nopietnāk.
Nometnē jau piekto reizi bija iespēja satikt bezgala interesantus, radošus cilvēkus. Es vienmēr 3x3 smēlos spēku, pati tur esmu daudz mācījusies: gan blūzes šūt un izšūt pie tautiskiem krekliem, gan to, kā mauču adīšanā izmantot pērles, bet tad mani uzaicināja pašai vadīt vienu šo radošo ievirzi... Tur cilvēki sabrauc izzināt latviskās saknes, latvisko kultūru, un bija skaidrs, ka nebūs darīšana tikai ap tautiskiem krekliem, kas arī nav tā vienkārši, jo viss pa diegam, pa detaļai jāizvelk. Tur jautās par kātiņdūrienu, pildīto rakstu, cauro vīli, spodrrakstu, cits gribēja vēl lakatiņu ar latviskajām zīmēm, cits tarbiņu, tāpēc es ilgi domāju...
IR JĀIET UN JĀDARA, uzsver Ilga Mauriņa, būdama pārliecināta par to, ka nav pasaulē daudz lietu, kas nepakļautos cilvēka varēšanai, radošumam un labo domu spēkam. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv