Prieka krelles ir savērtas
Ar katru dienu pilsētās, pagastos un ciemos arvien vairāk plaukst svētki. Ielās vērojama lielāka rosība, sakuplo bērnu pulciņi māju pagalmos. Jo skaiti, kā gribi, 1. septembris teju ir klāt! Lai kā ir ar gribēšanu mācīties, uz skolu gribas ļoti, jo urda vēlēšanās ieraudzīt klases biedrus un draugus, skolotājus. Arī pedagogi neslēpj, ka jau ir noilgojušies pēc bērniem, viņu asprātīgajiem vasaras stāstiem.
INESE MOLA, Valmieras 5. vidusskolas 2. klases skolotāja, atzīstas: atvaļinājums paskrējis nemanot un licies tik īss. Bet: «Ļoti ilgojos pēc skolas, bērniem!»
Pagājušajā gadā pieņēmāt negaidītu piedāvājumu strādāt 1. klasē.
Tas bija liels izaicinājums! Visus gadus mācīju latviešu valodu un literatūru, kulturoloģiju, strādāju vidusskolas un 5. — 9. klašu posmā, sākumskolā — nekad. Tāpēc pagājušajā gadā sajutos kā sējējs nezināmā laukā, ar nepacietību gaidot pirmos asnus. Dažādi nāca pirmā lapiņa, kuram ātrāk, kuram lēnāk, vēroju, kā viņi viens no otra atšķiras, arī raksturos, protams. Bet ātri bija skaidrs: man ir skaista, kupla klase, radoši bērni, kas man ļoti patīk, arī sekmju līmenis puslīdz vienāds, nav lielu kritumu vai kāpumu. Mācību gada beigās jau bijām sadraudzējušies un tagad nevaru vien sagaidīt, kad uzzināšu, kā viņi pa vasaru atpūtušies, uzkrājuši enerģiju. Šogad, ceru, kā zemeņu odziņas sāks sārtoties un ka mūsu kopīgā vasara nebūs ar lietiem un drūmu laiku, un visas manas odziņas būs garšīgas. Trešajā un ceturtajā gadā jau vāksim īsto ražu, bet es gatavošos jaunai sētuvei.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv