Durvis ir atvērtas

«Kad pagājušā gada decembrī skolai svinējām 75 gadu jubileju, parēķināju — nopietns skaitlis, un vairāk par pusi no tā esmu saistīts ar viesturiem. Kā 1977. gadā 1. klasītē ienācu, tā būtībā absolūta pārrāvuma nav bijis. Jo  manu studiju laikā brālis te mācījās, turpinājās manas mūzikas intereses, pirmajos studiju gados braucu apskatīties, kas skolā jauns, uzspēlēju arī kādu diseni, spēlējām ansamblī.» Uldis Jansons, kā visi viņa kolēģi, šajās dienās domās un steidzamākajos darbos ir skolā, jo jaunais skolas gads ir klāt! 22 gadus skolotāja, direktora vietnieka informātikas jomā, pusgadu direktora vietas izpildītāja amatā, bet kopš 2014. gada 30. maija, sirsnīgiem aplausiem sveikts, — skolas direktors.

Skolotāja darbs tomēr nebija gadiem izsapņots?

Sanāca, ka gandrīz pārpratuma dēļ skolā nonācu. Tajā brīdī Rīgas Tehniskajā universitātē beidzu datoriķus, tieši tad izveidojās CSDD kantori, un zināmā mērā mūsu kursam tie bija nolemti. Man bija paredzēta Valmiera, bet, uzzinājis, ka īstu slodzi te nevar nodrošināt un būšot jāizbrauc arī uz auto apkopēm un citiem darbiem, saskumis  iebraucu skolā, un  skolas labais gariņš Karmena Goba teica: nāc tik šurp! Tā skola arī iesūca sevī.

Ar jums viesturos iesākās skautu aktivitātes, un kopā ar Kocēnu vienību esat šai pusē vienīgās skautu vienības.

Priecājos, ka arī Kocēnos ir liela, spēcīga vienība. Valmieras 4. skautu vienība vairāk nekā desmit gadus ir lielākā Latvijā, visu laiku mums darbojas piecdesmit, pat sešdesmit skauti. Gadu biju nostrādājis skolā. Vasarā, skatos, jaunieši klīst apkārt. Prasu, vai tad nekādas nometnes nav, kāda skautu rosība nenotiek? Skolotāja Goba pretī: tu gribi vadīt, dari to! Tā zināmā mērā tiku ielikts skautos.

ĢIMENE IR ATBILDĪBA. Svētība un vērtība.  Uldis Jansons un viņa mīļās meitenes — Paula un Rūta, un sieva, Viesturskolas mūzikas skolotāja un koru diriģente Ilze Jansone. Jāņa Līgata foto