Prasme baudīt dzīves garšu
Tā kā neseno Valmieras svētku laikā «Rimi» konkursa par gardāko Latvijas kūku Vidzemes pusfināla žūrijā strādāja arī labi pazīstamā finansiste, Latvijas garšas popularizētāja un viesmīlības eksperte ILZE JURKĀNE, tad «Liesma» šādu izdevību nelaida garām un lūdza Valmieras viešņai nelielu interviju. Saņēmām laipnu piekrišanu.
Daudzi valmierieši jūs pieraduši redzēt ne tikai televīzijas raidījumos, bet arī Valmieras teātrī. Tātad baudāt ne tikai gardus ēdienus, bet arī mākslu?
Interese par teātri, kultūru, mākslu man ir no bērnības un dzimtas. Bez tā nevaru dzīvot! Ar Dieva palīdzību mani vecāki ir nākuši no samērā turīgām ģimenēm. Tēva tēvs Fricis Auzers bija Lutriņu pagasta vecākais un lielas lauku saimniecības īpašnieks, bet mammas tēvs Jūlijs Pētersons bija dramaturgs un viņam piederēja tipogrāfija. Viņa draugi bija gan Eduards Smilģis, gan arī Valmieras teātra slavenākā režisora Olģerta Krodera tēvs. Bet Olģerts Kroders, savukārt, bija manas mammas Annas Pētersones bērnības draugs. Manas mammas brālis bija dramaturgs un Dailes teātra režisors Pēteris Pētersons.
Mana mamma Anna Pētersone pabeidza Rīgas Franču liceju un iestājās Mākslas akadēmijā. Viņa mīlēja literatūru, teātri, mākslu un prata daudzas svešvalodas. Es viņai piedzimu Amerikā. Dzīvē notika tā, ka mēs ar brāli palikām bez vecvecākiem, jo Frici Auzeru nošāva 1949. gadā, bet Jūliju Pētersonu uz Gulagu aizveda 1944. gada beigās. Sibīrijā viņš pat atteicās ēst, jo bija pieņēmis lēmumu, ka nedzīvos komunistu verdzībā. Jūlijs Pētersons pēc horoskopa tāpat kā es – Skorpions, un domāju, ka es līdzīgā situācijā darītu tāpat. Es nedzīvotu zem totalitāra režīma.
VALMIERĀ. Ilze Jurkāne 2015. gada 8. augustā. Alekseja Koziņeca foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv