No žiguļa līdz SAAB
Savulaik, kad Valmieras nomalē Lodes ielā uzbūvēja jauno žiguļu jeb VAZ autoservisu, protams, pirmais vīrs tajā bija direktors Jānis Kartenbeks, bet otrs pieprasītākais cilvēks, manuprāt, tur bija mans šīs reizes sarunu biedrs — uzņēmuma BALTMA valdes priekšsēdis KONSTANTĪNS SOKOLOVS. Pie viņa vīri stāvēja garās rindās uz savu autiņu karburatoru regulēšanu.
Tā taču bija, vai ne?
Jā, bet tas stāsts ir nedaudz citādāks. Kad būvēja servisu, par tur nostrādātu attiecīgu stundu skaitu varēja dabūt riepas vai akumulatoru — tolaik deficītas mantas. Arī es aizbraucu pie Jāņa (Kartenbeka) apvaicāties, vai viņam nevajag kaut ko no elektrības vai automātikas lietām izdarīt.
Ko pats tobrīd jau bijis izmācījies un ko darīji?
Tolaik strādāju piena kombinātā par galveno metrologu, pieskatīju mērīšanas tehniku un automātiku. Biju pabeidzis RPI 628. specialitāti, kur mācīja par automatizēto elektropiedziņu. Man vajadzēja žigulim riepas, tāpēc piedāvājos kaut ko pa brīvdienām vai pa vakariem topošajā servisā paveikt. Tad nu Jānim bija uzreiz divi darbi priekš manis. Pirmais — palaist darbībā automātisko auto mazgātavu, ko es arī izdarīju. Otrais — pārtaisīt auto krāsošanas iecirknī žāvēšanas kameras darbināšanu jeb karsēšanu no dīzeļdegvielas uz tolaik lētāku elektrisko. Arī to izdarīju.
Tad jau biji vismaz pāris riepu komplektus nopelnījis...
Vairs neatceros, kā tur viss beidzās, bet riepas es točno dabūju! Tad sākās juku laiki, kad visur bija štatu samazināšana, tāpēc arī es jau sāku raudzīties pēc cita darba. Izdomāju, ka varētu pastrādāt par atslēdznieku.
DRAUGOS AR SAAB. Šo savu SAAB 9-5 Konstantīns pirmoreiz savā mūžā iegādājies kā nullīti. Toreiz ļoti paveicies, jo SAAB koncerna juku laikos jaunas mašīnas tirgojuši pat ar 40% atlaidi!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv