Vecā veikala jaunā dzīve
Krīzes laikā daudzi mazie lauku veikaliņi pārtrauca darbu. Dažas ēkas joprojām atstātas novārtā, citas jau sen pagalam izsaimniekotas, bet prieks par tām, kas tikušas pie jauna īpašnieka.
Padomju gados celto bodīti Valmieras, Smiltenes un Trikātas ceļu krustojumā piemeklējis labais liktenis. Ēka nepiedzīvoja pamestību. Kāda valmieriešu ģimene, kas tajos pašos krīzes gados muka no dzīvokļa šaurības un dārdzības pilsētā, veco «Vālīti» izlēma pārveidot par savu privātmāju.
«Mums ir brīnišķīga adrese: Beverīnas novads, Trikātas pagasts, «Liras». Šis salikums mūs ļoti uzrunāja,» sacīja «Liru» jaunā saimniece ILZE OZOLA, kura plašajā ēkā dzīvo kopā ar mammu, māsu un draugu un saka — ejot maziem, bet pārdomātiem solīšiem, izdodas padomju gados nodzīvoto veikala ēku gan paremontēt, gan sakopt apkārtni.
«Braucot sabiedriskajā transportā, ir tik mīļi dzirdēt kādu sakām: oj, naš magazinčik. Droši vien daudzi vietējie mūsmājas joprojām sauc par veikala māju, bet tas jau netraucē. Mēs māju gribējām, sapņojām, lai pašiem ir sava zemīte, dārziņš, kur izaudzēt pārtikai nepieciešamo, un tas viss mums jau labu laiku ir! Dzīvojot pilsētā, jau vēlējāmies mazdārziņu, bet pie tā netikām. 2008. gadā pieci cilvēki dzīvojām divistabu dzīvoklītī: bija šauri, dārdzība auga, un, izlasījuši sludinājumu, ka šāda veikala māja ir pieejama, bijām priecīgi. Apskatījām, un mums iepatikās,» stāstīja Ilze un zināja teikt, ka arī cits, netālu esošais vietējais veikaliņš esot pārtapis privātmājā. To īpašnieks jau pārvērtis līdz nepazīšanai, un tikai zinātājs atminoties, ka tā reiz bijusi tirdzniecības vieta.
NOVADĀ NAV BEZCERĪBAS, saka Ilze Ozola, kas Trikātas pusē dzīvo sešus gadus. Ilze, rakstot bakalaura darbu Vidzemes Augstskolā, šajā gadā pētījusi Beverīnas novada uzņēmējdarbības vidi, analizējusi attīstības virzienus un iespējas. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv