Dejojam polonēzi Muzeja Pirmsnaktī
«Polonēzi parasti vada namamāte un namatēvs, pēc tam nākamajos pāros iet cienījamākie viesi, tālāk — pārējie viesi. Uz polonēzi kungam jāuzlūdz dāma, ar kuru viņš ieradies ballē. Polonēzē būtu vēlams piedalīties visiem balles viesiem. Pēc polonēzes parasti tiek spēlēts pirmais valsis, kuru arī nodejo ar polonēzes partneri.»
Tāda ir balles etiķete vakara (pēc pulksten 18) sarīkojumiem.
Bet ir jau pusseptiņi, un balle Naukšēnu muižas kungu nama balles zālē var sākties. Tiek atvērtas abas puses ieejas durvīm, lai dāmas ar krinolīniem varētu ienākt zālē. Ir 19. gadsimta otrā puse — «stīpu svārku ēra». Vietējā sabiedrība sajūsminās par romantiskiem vēsturiskajiem romāniem ar bruņinieku turnīru aprakstiem, senu piļu noslēpumiem un, protams, mīlestību.
Tas viss gan notiek mūsdienās — 15. maijā Muzeja Pirmsnakts sarīkojumā «Grotes laiku dejas un mūzika» Naukšēnos. Dāmas krinolīnos un kungi frakās ir Cēsu deju studijas Magnolia dalībnieki, bet deju starplaikos dziedātāja Jana Eglīte, arī cēsniece, sanākušo publiku priecē ar Grīga un Šūberta dziedājumiem un krievu 19. gadsimta romancēm.
BALLES NOSLĒGUMA POLONĒZEI ceļas kājās visi sarīkojuma dalībnieki.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv