Desa un maize ceļmalas veikalā
Autoveikals ir ļoti nepieciešams lauku cilvēkiem
Reizi vai divas nedēļā autoveikals «Miks» dodas pie pircējiem, kuri dzīvo attālāk no Mazsalacas centra. Daži dziļos laukos, citi netālu no lielajiem ceļiem, bet visi satiktie teica, ka uz pilsētu dodas, ja jāapmeklē ārsts, jākārto lietas pašvaldībā vai jātiek līdz kapiem. Pārtikas dēļ viņi lieku braucienu līdz centram neplāno.
«Miks» ir autoveikals, kas piestāj ne tikai mājas ceļa galā, bet pie klientiem iebrauc dziļi pagalmā. Var teikt, ka Andra Zaķa dzīvesvietā buss apstājās pie pašas mājas durvīm.
«Vīrs būtībā neiziet no mājas. Viņam saka, ka jādodas uz pilsētu, ka tur būs mājas aprūpe, nāks kāds no sociālajiem darbiniekiem, lai palīdzētu, bet šķiet, ka Andris atsakās. Ir pavisam viens,» stāsta autoveikala pārdevēja Dagnija Kalniņa, kas rokās tur pierakstu blociņu, lai Andrim piedāvātu iegādāties maizi, kefīru, gurķus, tomātus, auksto gaļu, lai pierakstītu, ko šoreiz vientuļnieka sirds kāro, un tad vajadzīgo no busa salona atnestu.
«Saldskābo maizi varētu un tomātu. Gurķus ne... Es pats kā gurķis, jo pēdējā laikā neko nedaru,» Andrim pēc vārda kabatā nav jāmeklē, kaut gan viņa situācijā optimisms ir rakstura spēka iezīme. Andris mitinās istabiņā, kur turpat blakus dūmo krāsns, turpat skan televizors, turpat ir gulta un galds, jo visam jābūt pa rokai, turpat skraidelē arī Dadzis.
«Ar Dadzi es runājos,» saka sirmais vīrs, glaudot suņuku, kurš, iekārtojies saimnieka pēļos, gaida pirmo gardo kumosu no iepirkumu somas.
«Viens pats esmu mājās. Pārdevēja ienesa tulpes vāzē, Aivars atnāk un sanes malku, ienes ūdeni, tajās dienās ir labi, jo varam izrunāties. Un ledusskapis man vienmēr ir pilns. Kaut kāda pensija ir, dzīvoju,» noteica Andris.
AUTOVEIKALS divreiz nedēļā, izbraucot vairākus maršrutus, piebrauc pie to novada iedzīvotāju mājām, kuriem sarežģīti nokļūt līdz pilsētai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv