Ceļš uz zvaigznēm — caur sapratni, sadarbību un zināšanām
Ir atkal trakais pavasara ziedēšanas laiks, ražas laiks, kad skolēni kārto eksāmenus, aizstāv pētnieciskos un radošos darbus, bauda Mākslas dienu trakumu, piedalās dziedāšanas un dejošanas skatēs. Laiks, kad svinam Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 25. gadadienu, ievēlam ģimnāzijas jauno prezidentu, piedomājam par patriotisko audzināšanu, saņemam balvas par sasniegumiem olimpiādēs, organizējam Valmieras atbrīvošanas gadadienas pasākumus — tāds vēriens, dinamika, steiga un krāsainība skolā vērojama šajā pavasarī. Protams, ikdienas pienākumi nav atcelti, bet jau sestdien savā skolā uz salidojumu ieradīsies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolas, Valmieras 1. vidusskolas, Valmieras ģimnāzijas un Valmieras Valsts ģimnāzijas absolventi, skolotāji, tehniskie darbinieki, arī skolas draugi, atbalstītāji.
Nemainīgi — pa bērzu aleju
Pirms 95 gadiem skolēnus sagaidīja pirmais direktors Jānis Jansons. Mācību darbs bija liels izaicinājums Valmieras sabiedrībai, un arī dzīve jaunajā Latvijas Republikā bija nezināmā pilna. Skola — skolēns — skolotājs — vecāki — sabiedrība ir kā komplicēts mehānisms, un šī sadarbība joprojām ir aktuāla.
1933. g. pavasara Meža dienās bērzu alejas stādīšanas darbus vadīja ģimnāzijas direktors Vilis Kalējs, un taka vijas gar skolas sporta laukumu, ko sāka veidot 1921. g., iekārtoja 1925. g., lai skolēni augtu par fiziski stipriem Latvijas sargiem. (Nākamajā gadā tas piedzīvos nopietnus rekonstrukcijas darbus.) Tālāk skats apstājas pie kādreizējām saimniecības ēkām, kurās turēja mājlopus, lai skolas kopgaldā ir svaiga gaļa, arī olas. Vēlāk te bija galdniecības darbnīca. 1962. g. absolvents Imants Markavs: «Ar direktora Pētera Kampara pūlēm ēkā, kur tagad observatorija, ierīkoja kokapstrādes darbnīcu ar ēvelsoliem, kokapstrādes elektriskajiem darbgaldiem. Galdniecību mācīja skolotājs Jānis Ķirpis, mana drauga un klasesbiedra Jāņa tēvs. Pēc 8. klases vasarās kopā ar Jāni darbnīcā gatavojām inkrustētas koka kārbiņas, mēbeles bērnudārziem, mācoties galdnieka amatu stingrā skolotāja uzraudzībā, jo viņš necieta paviršību darbā, ko vairāki zēni neizturēja un aizmuka tālēs zilajās. Mans diplomdarbs grāmatu skapis tika eksponēts kopā ar Jāņa izgatavoto rakstāmgaldu skolēnu izstrādājumu izstādē Rīgas pilī Skolotāju kongresa laikā. Izstādi apmeklēja tā laika PSRS kultūras ministre Furceva, kura par katru cenu gribēja skapi nopirkt, solot ļoti labu samaksu, bet es neparko nepiekritu, un skapis joprojām ir manā dzīvoklī. Pēc tam šis skapis pabija Maskavā Tautsaimniecības izstādē.»
SAVĀ SKOLĀ. Kopā ar daudzajiem absolventiem Valmieras Valsts ģimnāzijas svētkus svinēs arī skolotāji, kas par savu darba vietu izvēlējušies bijušo skolu. No kreisās: ģeogrāfijas un vēstures skolotāja Renāte Bērziņa, angļu valodas skolotāja Vaira Vīra, latviešu valodas skolotāja Daina Sirmā, direktora vietnieki tehniskās grafikas skolotājs Uģis Švalbe un ekonomikas skolotāja Diāna Zilberte, matemātikas skolotāja Zinta Skrastiņa, psiholoģe Baiba Bērziņa un latviešu valodas skolotāja Sarmīte Rudzīte. Tamāras Visockas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv