2001. gada rudenī domubiedru grupa policijas majora, barikāžu dalībnieka Aleksandra Melngārša vadībā nolēma izveidot piemiņas akmeni 1991. gada janvāra barikāžu notikumu atcerei, lai Valmierā būtu vieta, kur ik gadu varētu pulcēties un atcerēties notikušo. 1991. gada janvārī A. Melngāršs kopā ar 30 Valmieras policistiem Rīgā aizstāvēja Latvijas valdību.
Attālinātas mācības, jauniešu aktivitātes sociālajos tīklos, dalība dažādos konkursos un projektos, kas arī notiek attālināti, – tā jaunieši gūst pieredzi, paplašina redzesloku un nopelna balvas.
Pirmās skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā. No 1738. līdz 1743. gadam Valmierā, Gaujas krastā, Jēra kalnā darbojās M. E. Hallartes (1683 – 1750) izveidotais brāļu draudzes seminārs, kura audzēkņi vēlāk strādāja par skolotājiem tuvējo pagastu un draudzes skolās. Iespējams, pirmie semināra audzēkņi uzsāka darba gaitas Kokmuižas pagasta skolā, jo Kocēnu pamatskolas pagalmā novietots piemiņas akmens, uz kura ierakstīts gada skaitlis 1739, kas liecina par izglītības aizsākumiem Kokmuižā pirms 280 gadiem (no baznīcas pārraudzīšanas protokoliem). Plašākas ziņas pieejamas par skolu Mellumos, kas atradās pie Jumaras upītes, tā dibināta 1870. gadā. No 1881. līdz 1893. gadam Kokmuižā par skolotāju strādāja rakstnieks Apsīšu Jēkabs.
LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas vadītāji un biedri devās ikgadējā divu dienu ekskursijā uz Igauniju.
5. novembrī Emīlija Ratniece atzīmēs savu 88 gadu jubileju. Svētku reizē uzsāksim stāstu sēriju par Valmieras Valsts ģimnāzijas direktoriem.
Par Jāni Gresti dažādos laikos ir teikts un rakstīts: «Personība», «Rets pedagoga talants», «Rūcošs akmens kalnā un strautā», «Laikam gan pats uzticamākais un pašaizliedzīgākais Blaumaņa draugs», «Ko nu tas dulnais, tas jau tik pa gaisu vien skrien, skaidrs, ka savu galu ņems Sibīrijā», «Bet tad nu anekdošu stāstītājs... oi, oi, oi!»
Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā Leduspagrabs līdz mēneša beigām apskatāma Zemessardzes 27. kājnieku bataljona Veterānu apvienības priekšnieka, Priekuļu novada Goda novadnieka JĀŅA BAHMAŅA privātkolekcija par Latvijas simbolu — karogu «Pulcējaties zem latviešu karogiem».
Ir oktobris, kas tradicionāli atnāk kā īstens rudens mēnesis, kad varam vērot īpaši krāšņas koku lapotnes un izbaudīt lapkriti. Oktobrī, veroties debesīs, ar skatienu varam sekot arī gājputnu bariem, kas dodas uz siltākām zemēm. Skolā un sabiedrībā šajā laikā sāk gatavoties valsts svētku nedēļai.
Augusts, pēdējais vasaras mēnesis, pavisam drīz atskanēs skolas zvans un skolu gaiteņi piebirs pilni ar dzīvespriecīgiem skolēniem. Vasaras atvaļinājums pedagogiem strauji tuvojas izskaņai, bet jaunus spēkus un pozitīvu enerģiju bija iespējams smelties Kocēnu pamatskolā, kur notika gadskārtējās Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas biedru un ģimenes locekļu sporta spēles. Pasākuma dalībniekus un atbalstītājus sveica Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis un Kocēnu pamatskolas direktors Dainis Trēziņš.
2015. gada 15. septembrī Valmieras Valsts ģimnāzijas saime svinēja ģimnāzijas 95 dzimšanas dienu. Lai labāk izprastu šo neparasto dzimšanas dienas datumu, piedāvāju ielūkoties skolas hronikā.
RŪTA OZOLIŅA, Valmieras Valsts ģimnāzijas 9.a klases skolniece — talantīga, mērķtiecīga, smaidīga, gudra, čakla, sabiedriska, pozitīva, aktīva, atjautīga, draudzīga, labsirdīga, laba draudzene, izpalīdzīga, saprotoša, laipna, cītīga, vienkārša, klases līdere, komunikabla, interesanta, oriģināla meitene, klases ģēnijs, kas nebaidās darba, tāpēc viņas liecība pazīst tikai vērtējumus 9 un 10 balles.
Ir atkal trakais pavasara ziedēšanas laiks, ražas laiks, kad skolēni kārto eksāmenus, aizstāv pētnieciskos un radošos darbus, bauda Mākslas dienu trakumu, piedalās dziedāšanas un dejošanas skatēs. Laiks, kad svinam Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 25. gadadienu, ievēlam ģimnāzijas jauno prezidentu, piedomājam par patriotisko audzināšanu, saņemam balvas par sasniegumiem olimpiādēs, organizējam Valmieras atbrīvošanas gadadienas pasākumus — tāds vēriens, dinamika, steiga un krāsainība skolā vērojama šajā pavasarī. Protams, ikdienas pienākumi nav atcelti, bet jau sestdien savā skolā uz salidojumu ieradīsies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolas, Valmieras 1. vidusskolas, Valmieras ģimnāzijas un Valmieras Valsts ģimnāzijas absolventi, skolotāji, tehniskie darbinieki, arī skolas draugi, atbalstītāji.
Katrā ģimenē, kurā aug bērni, ik brīdi ieskanas jautājums par profesiju, ko jaunietis vēlētos apgūt. Padomus dot nav grūti, bet izvēle būs jāizdara jaunajiem cilvēkiem pašiem. Ēnu dienu piedāvātās iespējas ir viens no veidiem, kā palīdzēt izdarīt pareizo jeb labāko izvēli nākotnei. Vairāki Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni ēnošanas dienā iesaistās jau pamatskolā, iespējams, tā izveidojas pilnīgāks un dziļāks priekšstats par nākamo profesiju. Pēc Ēnu dienu pasākumiem varējām pārliecināties, ka ēnojuši 67 ģimnāzisti. Piedāvājums bija ļoti plašs, darba vietas skolēnus uzņēma pēc izvērtētajām motivācijas vēstulēm. Šoreiz neliels ieskats dažu jauniešu pārdomās.
1986. gada februārī Valmieras Valsts ģimnāzijā (toreiz V11VKV) aizsākās sportiska un azartiska tradīcija — šogad nu jau 30. reizi skolas absolventi desmit komandu sastāvos bija gatavi skaistai basketbola spēlei visas dienas garumā.Turnīru atklāja ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, vēlot visiem sportisku veiksmi, azartu un uzaicinot absolventus uz skolas jubilejas svinībām, kas notiks 9. maijā.
Valmieras Valsts ģimnāzijai Draudzīgā aicinājuma dienā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis ģimnāzijas viesu grāmatā ierakstīja šādus vārdus: «Savs liktenis cilvēkam, savs — skolai, un savs arī tautai.»